Augsts serviss un tiesu kvalitāte

Veicot pedagoga darbu par atlīdzību, tiesnesis nepārkāpj ētikas kodeksu

 

(09.07.2010.)

 

Tiesnešu ētikas komisija (turpmāk – komisija) sniegusi skaidrojumu, ka tiesnesis ir tiesīgs veikt radošo un pedagoga darbu par samaksu, ja saprātīgam vērotājam no malas nevar rasties šaubas par to, ka ar tiesneša kā pedagoga vai radošo darbu tiek ietekmēta viņa tiesneša pienākumu veikšana, vai kas mazinātu cieņu pret tiesnesi un viņa veiktajiem pienākumiem. 

 

Jau ziņots, ka šodien notiekošajā komisijas sēdē ir paredzēts sniegt skaidrojumu par to, kā attiecībā uz tiesneša veiktajām darbībām būtu nošķirams pedagoga darbs no radošā darba un vai tiesnesis ir tiesīgs veikt radošo un pedagoga darbu par samaksu. 

 

Latvijas Tiesnešu ētikas kodeksa (turpmāk – kodekss) 4.kanona 1.punkts vispārīgi paredz, ka tiesnesis veic ārpustiesas darbību tā, lai neradītu pamatu šaubām par tiesneša spēju veikt tiesneša pienākumus objektīvi, neapkaunotu tiesas institūtu un netraucētu tiesneša pienākumu pareizu pildīšanu.

 

Kā ar tiesneša ētiku savienojamu ārpustiesas aktivitāti kodeksa 4.kanona 3.punkts paredz, ka savā brīvajā laikā tiesnesis drīkst uzstāties ar referātiem, runām, rakstīt presē, lasīt lekcijas, būt par pasniedzēju, kā arī piedalīties citos ārpustiesas pasākumos, kas nav pretrunā ar ētikas kodeksu. Savukārt šā kanona 5.punktā noteikts, ka tiesnesis drīkst strādāt par pasniedzēju mācību iestādēs, valsts vai sabiedriskajās organizācijās, kas nenodarbojas ar peļņas gūšanu. 

 

 „Tomēr jāņem vērā, ka mūsdienu izglītības sistēmā peļņu gūstošu organizāciju nodarbošanās ar izglītības programmu īstenošanu ir parasta prakse, kas tiesneša profesionālo pienākumu veikšanu neietekmē vairāk kā izglītības programmu realizācija bezpeļņas iestādē. [..] Ētikas komisija secina, ka šī norma dublē iepriekš [kodeksa] 4.kanona 3.punktā vispārīgi teikto, ka tiesnesis drīkst būt par pasniedzēju. Abos gadījumos ētikas kodekss paredz kā ar tiesneša darbu savienojamu ārpustiesas aktivitāti pasniedzēja jeb pedagoga darbu. No ētikas viedokļa būtiskākais ir šāda darba saturs un mērķis, nevis tā veikšanas vieta,” rakstīts komisijas skaidrojumā. 

 

Komisija uzskata par nepieciešamu ierosināt nākamajā tiesnešu konferencē izslēgt no Tiesnešu ētikas kodeksa 4.kanona 5.punktu. 

 

Ja tiesnesis veic pedagoga vai radošo darbu, tad, kā uzskata Tiesnešu ētikas komisija, no ētikas viedokļa nav šķēršļu viņam par to saņemt arī atlīdzību. Interešu konfliktu nerada atlīdzības saņemšana pati par sevi, bet gan konkrētie apstākļi, kas saprātīgam vērotājam no malas rada šaubas par to, ka ar tiesneša kā pedagoga vai radošo darbu tiek ietekmēta viņa tiesneša pienākumu veikšana, vai kas mazinātu cieņu pret tiesnesi un viņa veiktajiem pienākumiem. 

 

Komisija skaidro arī to, ka kritērijs pedagoga darba nošķiršanai no radošā darba tiesnesim ir attiecīgo darbību saturs un mērķis. Radošais darbs ir vērsts uz jaunradi, kā rezultātā tiek radīts, sacerēts, veidots kas jauns. Savukārt pedagoga darbs ir saistīts ar citu cilvēku izglītošanu, savu profesionālo zināšanu izplatīšanu.

 

Pilns komisijas skaidrojuma teksts tiks publicēts Latvijas Tiesu portālā.

 

Nākošā komisijas sēde notiks šā gada 8.oktobrī.