Aktualitātes

Konference “Efektīva un ētiska tiesas sēdes vadīšana

01.06.2018

Š.g. 21.maijā norisinājās konference “Efektīva un ētiska tiesas sēdes vadīšana”, ko organizēja Tiesu administrācija sadarbībā ar Tiesnešu ētikas komisiju ESF projekta “Justīcija attīstībai” (Nr.3.4.1.0/16/I/001) ietvaros.

Tiesas sēde ir būtiska kvalitatīvas un efektīvas lietas izskatīšanas sastāvdaļa. Tiesas sēdei ir jānorit tā, lai tajā tiktu noskaidroti visi lietas izskatīšanā nozīmīgie jautājumi un, ja iespējams, tiktu veicināts izlīgums. Tāpat, lai nodrošinātu efektīvu lietas izskatīšanu, tiesnesim, saskaroties ar negodprātīgu tiesību izmantošanu tiesas sēdē, ir jācenšas to nepieļaut. No otras puses, tiesnesim tiesas sēdē ir jānodrošina tiesības uz objektīvu lietas izskatīšanu un tiesneša uzvedībai arī kopumā tiesas sēdē ir jābūt ētiskai.

Konferences pirmajā daļā ir gan vietējo, gan ārvalstu ekspertu priekšlasījumi par tādiem tematiem kā tiesas sēdes mērķi un uzdevumi, tiesneša uzvedība tiesas sēdē tiesību uz objektīvu tiesu kontekstā, tiesneša ētiska uzvedība tiesas sēdē, tiesneša loma sabiedrībā, kā arī sacīkstes principa noteiktās robežas tiesneša izteikumiem tiesas sēdē.

Konferences otrajā daļā notika divas paralēlās paneļdiskusijas.
Vienas paneļdiskusijas temats ir “Negodprātīga procesuālo tiesību izmantošana tiesas sēdē - novēršanas līdzekļi un robežas”. Šajā diskusijā apspriesti jautājumi - kas ir negodprātīga procesuālo tiesību izmantošana, ar kādiem negodprātīgas procesuālo tiesību izmantošanas gadījumiem ir saskārušies diskusijas dalībnieki un kāda varētu būt efektīva tiesneša reakcija uz šādiem gadījumiem. Tāpat vērtēts, vai norādītie reaģēšanas veidi atbilst prasībām, kas izriet no tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Otras paneļdiskusijas temats ir “Tiesneša ētiska uzvedība tiesas sēdē”. Šajā diskusijā dažādas tiesību nozares pārstāvoši Latvijas tiesneši un civillietu tiesnese no Igaunijas iepazīstina ar savu pieredzi sarežģītu situāciju risināšanā. Kolēģi no citām juridiskajām profesijām atklāja savu redzējumu par tiesnešu uzvedību tiesas sēdēs un ar to saistītiem izaicinājumiem. Savukārt skatu no malas uz tiesnesi kā cilvēku ar emocijām sniedz psihiatrijas speciālists. Diskusijas dalībnieki dalās ar viedokļiem par tiesneša objektivitātes saglabāšanu, cenšoties puses samierināt.

Paneļdiskusijas “Tiesneša ētiska uzvedība tiesas sēdē” moderatores Rīgas apgabaltiesas tiesneses Dzintras Baltas teiktais:

"Konferences panelī, kura tēma bija “Tiesneša ētiska uzvedība tiesas sēdē” notika centieni gūt tālredzīgus dzīves padomus, ieklausoties civiltiesību, krimināltiesību un administratīvo tiesību specializāciju pārstāvošu tiesnešu pieredzē sarežģītu situāciju  risināšanā, tiesu sistēmai piederīgu amatpersonu – prokurora un advokāta redzējumā par tiesnešu uzvedību tiesas sēdēs un ar to saistītiem izaicinājumiem, kā arī psihiatrijas speciālista skatījumā uz tiesnesi kā cilvēku ar emocijām.

Latvijas tiesnešus pārstāvēja Iveta Andžāne, Ieva Dambe, Juris Siliņš. Latvijas tiesneši norādīja uz tādiem izaicinājumiem, kā pārstāvja nekompetence vai nepareizi celta prasība (ko nevar, piemēram, novērst ar izskaidrojumu par pierādījumu neesamību un kas rada risku pateikt par daudz); saspringts laika grafiks; nepieciešamība pazīt sevi un nesteigties pakļauties impulsiem; nebūt sarežģītam tiesnesim, pat ja ir sarežģīts klients. Kolēģe – Leanika Tammi, tiesnese no Igaunijas, uzsvēra iespēju izmantot tiesneša varu, lai padarīt labākus lietas dalībniekus, kā arī citastarp iezīmēja izaicinājumus, kurus rada tehnikas iesaiste tiesvedībā, piemēram, tehnikas nefunkcionēšanai veltītu dusmu grimasi var pārprasti uztvert kā vērstu pret lietas dalībnieku.

Prokurors Jānis Ilsteris izvirzīja jautājumu par to, vai jēdziens “necieņa pret tiesu” sevī ietver arī lietas dalībnieku savstarpēju necieņu.

Advokāts Jānis Lapsa uzsvēra cilvēciskumu un vienotus standartus kā labo praksi, bet norādīja uz izaicinājumiem vienlīdzīgas attieksmes saglabāšanā un sacīkstes principa ievērošanā.

Psihiatrijas nozari pārstāvēja Artūrs Utināns, kura aicinājums reflektēt par savām emocijām, domāšanas procesiem, attīstīt pašapzinātību un izprast biežākās domāšanas kļūdas, kā arī paustās atziņas par intuitīvo morāli, izraisīja vislielāko interesi, un paneļa noslēgumā raisīja diskusiju ar ētikas nozares speciālisti Skaidrīti Lasmani."