Publicēts: 06.03.2024.

Lai saņemtu juridisko konsultāciju, vispirms Tiesu administrācijā ir jāiesniedz iesniegums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam (veidlapas).

Iesniegumu var iesniegt:

  1. nosūtot to pa pastu uz adresi Antonijas iela 6, Rīga, LV-1010;
  2. parakstot to ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz e-pasta adresi pasts@ta.gov.lv;
  3. iesniedzot personīgi administrācijas klientu pieņemšanas laikā Raiņa bulvārī 15, Rīgā (no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst. 8:30 līdz plkst. 17:00, bet piektdienās no plkst. 8:30 līdz plkst. 16:00);
  4. ievietojot administrācijas pasta kastītē Antonijas ielā 6, Rīgā.

Pēc iesnieguma izvērtēšanas administrācija pieņem lēmumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Ja Tiesu administrācija pieņem pozitīvu lēmumu, tiek norīkots juridiskās palīdzības sniedzējs, pie kura ir jāvēršas juridiskās konsultācijas saņemšanai.

Tiesu administrācija nesniedz juridiskās konsultācijas pēc būtības.

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību var saņemt personas, kuras:

  • ir ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusu, ko apliecina pašvaldības sociālā dienesta izsniegta izziņa;
  • atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, ko apliecina attiecīgās iestādes izziņa;
  • pēkšņi no tām neatkarīgu apstākļu dēļ (piemēram, stihisku nelaimju, nepārvaramas varas, pret personu vērstas vardarbības, smagas slimības vai citu no tās neatkarīgu apstākļu dēļ) nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību.

Valsts nodrošina juridiskās konsultācijas, procesuālo dokumentu sastādīšanu tiesai un juridiskās palīdzības sniegšanu tiesas sēdēs. 

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību var saņemt:

1. civiltiesiska rakstura strīdos un civillietās (izņemot par personas saimniecisko darbību, muitas vai nodokļu jautājumiem, goda un cieņas aizskaršanu, un citi gadījumi, kādos nepiešķir juridisko palīdzību);

2. administratīvajās lietās:

  • ja pārsūdz bāriņtiesas lēmumu par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību;
  • ja tiesnesis (tiesa) ir pieņēmis lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu, izvērtējot personas mantisko stāvokli un konkrētās lietas sarežģītību;
  • ja pārsūdz lēmumus patvēruma piešķiršanas procesā;
  • ja pārsūdz lēmumu par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu;

3. Satversmes tiesas procesā, ja pēc personas iesniegtās konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu atteikties ierosināt lietu, kā vienīgo pamatu norādot, ka nav juridiska pamatojuma vai tas acīmredzami nav pietiekams prasījuma apmierināšanai.

Lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību, Tiesu administrācijā ir jāiesniedz:

1) aizpildīta iesnieguma veidlapa par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumu (veidlapu var atrast šeit) un jāpievieno dokumenta kopija, kas apliecina personas tiesības saņemt juridisko palīdzību, piemēram, derīga izziņa par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu;

2) dokumentu kopijas, kas apliecina strīda esamību, lietas virzību u. tml.

Iesnieguma veidlapu un informāciju par tās aizpildīšanu un pievienojamiem dokumentiem bez maksas var saņemt Tiesu administrācijā, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001801, kā arī savā pašvaldībā.

Pēc dokumentu izvērtēšanas, ja Tiesu administrācija pieņem pozitīvu lēmumu, tā juridiskās palīdzības sniegšanai norīko konkrētu juridiskās palīdzības sniedzēju, kurš:

  • sniedz juridiskās konsultācijas;
  • sastāda procesuālos dokumentus tiesai;
  • sniedz juridisko palīdzību tiesas sēdē.

Personas, kas saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas.

Jā, elektroniski sagatavotu dokumentu jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu. Tad to var nosūtīt uz Tiesu administrācijas e-pasta adresi pasts@ta.gov.lv vai e-adresi.

Laulību var šķirt notārs vai tiesa atbilstoši Civillikuma regulējumam.

  1. Notārs var šķirt laulību tikai tad, ja abi laulātie ir vienojušies par laulības šķiršanu un citiem jautājumiem, kas ar to saistīti, piemēram, par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgas mantas sadali.

Laulību pie notāra var šķirt arī attālināti. Notāru kontakti ir pieejami Zvērinātu notāru tīmekļvietnē: https://www.latvijasnotars.lv/.

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību nenodrošina laulības šķiršanai pie notāra.

Zvērināts notārs par 50 % samazina atlīdzību par laulības šķiršanas lietas vešanu, ja saņēmis motivētu lūgumu no laulātajiem, kuri abi ir maznodrošinātas vai trūcīgas personas saskaņā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes 2018. gada 11. maija noteikumu “Par kārtību un kritērijiem personu atbrīvošanai no zvērināta notāra amata atlīdzības un tās samazināšanai” 5., 10., 11., 14. punktu.

  1. Tiesa laulību šķir, pamatojoties uz viena laulātā pieteikumu. Piemēram, ja otrs laulātais nepiekrīt šķirt laulību, ja ir strīds, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, piemēram, par:
  • aizgādības noteikšanu;
  • saskarsmes tiesības izmantošanu;
  • uzturlīdzekļiem bērnam, tajā skaitā arī par uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā;
  • līdzekļiem laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai;
  • kopīgo ģimenes mājokli un mājsaimniecības vai personiskās lietošanas priekšmetiem;
  • laulāto mantas dalīšanu (arī tad, ja tas skar trešās personas).

Šajos gadījumos valsts nodrošina juridisko palīdzību un persona, kas lietā saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.

Lai saņemtu juridisko palīdzību un iesniegtu prasības pieteikumu par laulības šķiršanu tiesā, ar attiecīgu iesniegumu (veidlapa pieejama šeit) jāvēršas Tiesu administrācijā (iestādes kontakti).

Ja persona vēlas saņemt valsts garantētos uzturlīdzekļus, jāvēršas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā ar iesniegumu. Informācija par valsts maksāto uzturlīdzekļu apmēru pieejama Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas tīmekļvietnē, informācija par pieteikšanos uzturlīdzekļu saņemšanai pieejama šeit.

Šajā gadījumā valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība netiek nodrošināta.

Var vērsties Tiesu administrācijā, lai saņemtu juridisko palīdzību un iesniegtu prasības pieteikumu tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu vai to apmēra palielināšanu, ja persona vēlas pieprasīt bērnam uzturlīdzekļus minimālā apmērā vai lielākā, nekā to noteikuši Ministru kabineta noteikumi, vai ja starp vecākiem pastāv strīds par uzturlīdzekļiem.

Šajos gadījumos valsts nodrošina juridisko palīdzību. Persona, kas lietā saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.

Lai saņemtu juridisko palīdzību prasības pieteikuma par uzturlīdzekļu piedziņu vai to apmēra palielināšanu sagatavošanai tiesā, ar attiecīgu iesniegumu (veidlapa pieejama šeit) jāvēršas Tiesu administrācijā (iestādes kontakti).

Tiesu administrācija piešķir valsts nodrošināto juridisko palīdzību pagaidu aizsardzībā pret vardarbību noteiktām fizisko personu grupām – pamatā maznodrošinātām un trūcīgām personām.

Juridisko palīdzību var saņemt arī tad, ja persona pēkšņi nonākusi īpašā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Īpašā situācija ir tāda, ko ir izraisījuši būtiski no personas neatkarīgi apstākļi, piemēram, stihiska nelaime, nepārvarama vara, smaga slimība, pret personu vērsta vardarbība u. c.

Minētā situācija ir attiecināma uz personām, kas pirms šīs situācijas ir bijušas maksātspējīgas, taču no personas neatkarīgi apstākļi šo situāciju pēkšņi ir mainījuši. Tagad tie liedz patstāvīgi nodrošināt savu tiesību aizsardzību un privāti vienoties par juridiskās palīdzības sniegšanu ar juridiskās palīdzības sniedzēju.

Pagaidu aizsardzība pret vardarbību atbilstoši Civilprocesa likuma 250.43 pantam pieļaujama:

  • prasībās par laulības neesamību vai šķiršanu;
  • prasījumos personisku aizskārumu dēļ;
  • prasībās par uzturēšanas līdzekļu piedziņu;
  • prasībās par pušu kopīgā mājokļa dalīšanu, kurā tās dzīvo vienā mājsaimniecībā, vai tā mājokļa lietošanas kārtības noteikšanu, kurā puses dzīvo vienā mājsaimniecībā;
  • lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.

Lai saņemtu juridisko palīdzību, ar attiecīgu iesniegumu (veidlapa pieejama šeit) jāvēršas Tiesu administrācijā (iestādes kontakti). 

Mantojuma lietas piekrīt vest zvērinātam notāram, kurš mantojuma lietu sāk pēc tam, kad saņemts mantošanas iesniegums.

Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība nesedz izdevumus par zvērināta notāra pakalpojumiem. Līdz ar to jautājumā par atstāto mantojumu jāvēršas pie zvērināta notāra.

Tiesu administrācijā juridiskās palīdzības saņemšanai var vērsties, ja mantojuma lietas vešanas laikā radies strīds, tas ir, ir strīds par tiesībām uz mantojumu, kas izšķirams prasības kārtībā.

Lai saņemtu juridisko palīdzību mantojuma strīdā, ar attiecīgu iesniegumu (veidlapa pieejama šeit) jāvēršas Tiesu administrācijā (iestādes kontakti). 

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 127.pantā noteiktajam par fiziskas personas maksātnespējas procesa subjektu var būt jebkura fiziska persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības.

Minētā likuma 129.panta pirmā daļa paredz, ka parādniekam var piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja ir kāda no šādām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm – šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 euro, sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 euro, šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, no kurām vismaz vienas parādsaistības pamatā ir neizpildīta blakus saistība vai solidāra saistība starp parādnieku, parādnieka laulāto vai personas, kura sastāv ar parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei, ja tā pārsniedz 5000 euro.

Vairāk par fiziskās personas maksātnespējas procesu ŠEIT

Lai saņemtu juridisko palīdzību maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai tiesā, var vērsties administrācijā (https://www.ta.gov.lv/lv/iestades-kontakti) ar iesniegumu (https://www.ta.gov.lv/lv/juridiskas-palidzibas-sanemsanas-pieprasijuma-veidlapas).

Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums no 2022.gada 1.janvāra paredz nosacījumus un kārtību atbrīvošanai no parādsaistībām (parāds nepārsniedz 5000 eiro, personai ir bijis trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss un ienākumi nepārsniedz minimālās mēneša darba algas apmēru, kā arī ievēroti citi likumā noteiktie nosacījumi (pavisam kopā 8 nosacījumi)). Minēto procesu ārpustiesas kārtībā un skaidrojumu par to nodrošina zvērināti notāri. Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība šajā procesā nav paredzēta.

Sīkāku skaidrojumu par nosacījumiem Fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām procesa uzsākšanai var uzzināt Tieslietu ministrijas tīmekļvietnē sadaļā “Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām” un tīmekļvietnes lvportals.lv rakstā “Parādnieki var sākt izmantot iespēju atbrīvoties no parādsaistībām līdz 5000 eiro”.

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību, atbilstot tās saņemšanas kritērijiem (piemēram, ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss), var saņemt, lai noskaidrotu vai prasījums par parāda piedziņu ir pamatots (piemēram, persona nebija attiecīgu saistību uzņēmusies, parāds jau ir samaksāts, strīds par apmēru u.c.), kā arī vai ir pamats iesniegt tiesā pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu.

Ja personai nav skaidra virkne juridisku nianšu sākotnēji tiek piešķirta juridiskā konsultācija. Turpmākā juridiskā palīdzība ir atkarīga no strīda pamatotības (piemēram, vai personas iebildumiem ir pierādījumi), tā virzības un procesuālās kārtības, kādā tas ir risināms (piemēram, ārpustiesas vai tiesā, ir vai nav pamats maksātnespējas procesa uzsākšanai).

Gadījumā, ja neapmierina Valsts darba inspekcijas amatpersonu pieņemtie lēmumi (brīdinājumi un rīkojumi), kas skar darbinieka intereses, personai ir tiesības attiecīgo administratīvo aktu pārsūdzēt inspekcijas direktoram, bet viņa lēmumu – tiesā (administratīvā procesa ietvaros, (skatīt 13.atbildi)). Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība šajās lietās iespējama tikai administratīvā akta pārsūdzības procesa ietvaros, ja tiesnesis ir pieņēmis attiecīgu lēmumu, izvērtējot fiziskās personas mantisko stāvokli un konkrētās administratīvās lietas sarežģītību.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likumu prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņēmēji un citi prasītāji ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Šie izdevumi ietver valsts nodevu, kancelejas nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus. Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis. Lai darba strīdā saņemtu juridisko palīdzību un iesniegtu prasības pieteikumu tiesā, var vērsties administrācijā (https://www.ta.gov.lv/lv/iestades-kontakti) ar iesniegumu (https://www.ta.gov.lv/lv/juridiskas-palidzibas-sanemsanas-pieprasijuma-veidlapas).

Civilprocesa likuma 548.pantā noteikts, ka tiesas un citus nolēmumus izpilda zvērināts tiesu izpildītājs. Zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulē Civilprocesa likums un Tiesu izpildītāju likums. Zvērināti tiesu izpildītāji amata darbībā ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam. Minētā principa ievērošanu, cita starpā, nodrošina Civilprocesa likuma 551.panta pirmajā daļā noteiktais, ka tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, izpildot tiesu spriedumus un citus nolēmumus, ir obligāti fiziskajām un juridiskajām personām visā valsts teritorijā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 549.panta pirmo daļu tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc piedzinēja rakstveida pieteikuma, pamatojoties uz izpildu dokumentu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 552.panta pirmo daļu parādniekam ir pienākums pēc uzaicinājuma ierasties pie zvērināta tiesu izpildītāja un sniegt paskaidrojumus par savu mantisko stāvokli un darbavietu, vienlaikus informējot par summām, uz kurām nevar vērst piedziņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 596.pantu (piemēram, valsts sociālajiem, sociālās palīdzības pabalstiem, bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 632.panta pirmajai daļai, parādnieks, iesniedzot motivētu sūdzību tiesā, var pārsūdzēt zvērināta tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu izpildīt šādas darbības 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms. Līdz ar to, lai iesniegtu tiesā sūdzību par zvērinātu tiesu izpildītāju rīcību, piemēram, nepamatoti piedzenot naudas līdzekļus, nepieciešami pierādījumi, kas pamato prasījumu.

Lai saņemtu juridisko palīdzību un iesniegtu tiesā sūdzību par zvērinātu tiesu izpildītāju rīcību, var vērsties administrācijā (https://www.ta.gov.lv/lv/iestades-kontakti) ar iesniegumu (https://www.ta.gov.lv/lv/juridiskas-palidzibas-sanemsanas-pieprasijuma-veidlapas).

Atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 15.pantā noteiktajam valsts nodrošina juridisko palīdzību administratīvajās lietās tikai:

- pārsūdzības procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros;

- lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros;

- bāriņtiesas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros;

- sarežģītajās lietās tiesā, kurās tiesnesis (tiesa) ir pieņēmis lēmumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu, izvērtējot personas mantisko stāvokli un konkrētās administratīvās lietas sarežģītību.

Savukārt atbilstoši Administratīvā procesa likuma 107.panta pirmajai un ceturtajai daļai administratīvās lietas tiesā tiek skatītas gan mutvārdos, gan rakstveida procesā, un, lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas (objektīvās izmeklēšanas princips). Ja administratīvā procesa dalībnieku iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 150.panta ceturto daļu tiesa savāc tos pēc savas iniciatīvas. Objektīvās izmeklēšanas princips administratīvajā procesā ievērojami samazina nepieciešamību pēc juridiskajiem pakalpojumiem.

Atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 9.1, 10. un 15.pantā noteiktajam Tiesu administrācijas kompetencē ir noteiktos gadījumos nodrošināt valsts nodrošināto juridisko palīdzību civillietās un administratīvajās lietās tikai pārsūdzības procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros; lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros un bāriņtiesas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros un sarežģītajās administratīvajās lietās tiesā, pamatojoties uz tiesneša (tiesas) lēmumu, līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, kā arī Satversmes tiesas procesā likumā noteiktajā gadījumā.

Atbilstoši likuma „Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” 5.pantam lēmumu par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā pieņem attiecīgās pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija, ievērojot šā likuma noteikumus un pašvaldības domes saistošos noteikumus. Piemēram, Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr.153 „Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 7.punkts noteic, ka lēmumu par personas reģistrāciju palīdzības reģistrā atbilstoši iesniegumā norādītajam palīdzības veidam, par piešķiramā pabalsta apmēru, par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt palīdzību, kā arī lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisija personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai. Līdz ar to jautājumā par pierakstīšanu dzīvokļa rindā iesakām vērsties pašvaldībā, kur tas risināms administratīvā procesa ietvaros (skatīt 13.atbildi). Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība šajās lietās iespējama tikai administratīvā akta pārsūdzības procesa ietvaros, ja tiesnesis ir pieņēmis attiecīgu lēmumu, izvērtējot fiziskās personas mantisko stāvokli un konkrētās administratīvās lietas sarežģītību.

Atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 9.1, 10. un 15.pantā noteiktajam Tiesu administrācijas kompetencē ir noteiktos gadījumos nodrošināt valsts nodrošināto juridisko palīdzību civillietās un administratīvajās lietās tikai pārsūdzības procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros; lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros un bāriņtiesas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros un sarežģītajās administratīvajās lietās tiesā, pamatojoties uz tiesneša (tiesas) lēmumu, līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, kā arī Satversmes tiesas procesā likumā noteiktajā gadījumā.

Sociālās palīdzības saņemšanas nosacījumus un pašvaldības funkcijas un pienākumus sociālās palīdzības jomā nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, likums „Par pašvaldībām” u.c. Līdz ar to sociālā atbalsta jautājumu risināšanai iesakām vērsties kompetentajā iestādē – sociālajā dienestā pēc dzīvesvietas, kur tie risināmi administratīvā procesa ietvaros (skatīt 13.atbildi). Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība šajās lietās iespējama tikai administratīvā akta pārsūdzības procesa ietvaros, ja tiesnesis ir pieņēmis attiecīgu lēmumu, izvērtējot fiziskās personas mantisko stāvokli un konkrētās administratīvās lietas sarežģītību.

Rīgas Sociālā dienesta pieņemto lēmumu par trūcīgās vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa un/vai pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt un faktisko rīcību persona var apstrīdēt Labklājības ministrijā. Savukārt Labklājības ministrijas lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tāds pats regulējums ir arī citu pašvaldību sociālo dienestu darbībā (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 17.2 pants). Tādējādi attiecīgās pašvaldības atteikuma piešķirt trūcīgas vai maznodrošinātās personas statusu tiesiskuma pārbaude notiek administratīvā procesa kārtībā (skatīt 13.atbildi). Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība šajās lietās iespējama tikai administratīvā akta pārsūdzības procesa ietvaros, ja tiesnesis ir pieņēmis attiecīgu lēmumu, izvērtējot fiziskās personas mantisko stāvokli un konkrētās administratīvās lietas sarežģītību.

Personām ir tiesības pieprasīt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja tās ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā fiziskā persona atzīstama par maznodrošinātu vai trūcīgu, vai tās pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ), vai atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā. Līdz ar to, lai saņemtu juridisko palīdzību, jāatbilst vienam no šiem kritērijiem.

Saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 5.panta pirmo daļu valsts nodrošina juridisko palīdzību personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai šajā likumā paredzētajos gadījumos, veidos un apjomā.  Atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 10.pantā un 15.pantā noteiktajam juridisko palīdzību civillietā un administratīvajā lietā persona var pieprasīt līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.

Civilprocesa likums un Administratīvā procesa likums paredz regulējumu, kas nosaka, ka noteiktos gadījumos, pamatojoties uz personas pieteikumu, lietas izskatīšana var tik uzsākta no jauna sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Šādos gadījumos juridiskā palīdzība var tikt piešķirta tikai tad, ja tiesa pieņems lēmumu par lietas nodošanu jaunai izskatīšanai. 

Savukārt, ja juridiskā palīdzība nepieciešama tiesas nolēmuma izpildes stadijā, piemēram, lai iesniegtu tiesā sūdzību par nepamatotu zvērināta tiesu izpildītāja rīcību, tad var vērsties administrācijā ar iesniegumu (https://www.ta.gov.lv/lv/juridiskas-palidzibas-sanemsanas-pieprasijuma-veidlapas).

Eiropas Savienības Padome 2003.gada 27.janvārī pieņēma direktīvu 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos (turpmāk – Direktīva). Savukārt no Direktīvas 1.panta 3.punktā noteiktā izriet, ka tā attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, izņemot Dāniju.

Saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 14.1 pantu pārrobežu strīds ir strīds, kurā tās puses pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils, kura pieprasa juridisko palīdzību, laikā, kad saņemts attiecīgs iesniegums par juridiskās palīdzības pieprasīšanu, nav tiesas sēdes norises vai tiesas nolēmuma vai publiska akta izpildīšanas valstī. Līdz ar to pastāv divas iespējas:

1)  pārrobežu strīds norisinās Latvijā – šādos gadījumos Tiesu administrācija saņem citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes vai personas, kuras pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils ir kāda cita Eiropas Savienības dalībvalsts, pārsūtītu attiecīgu iesniegumu pārrobežu strīdā, kuru izskata Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā;

2)  pārrobežu strīds norisinās ārpus Latvijas – ja persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils ir Latvijas Republikā, vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, tā Tiesu administrācijā iesniedz attiecīgu iesniegumu (veidlapa pieejama - https://e-justice.europa.eu/content_legal_aid_forms-157-lv.do). Šādos gadījumos administrācija septiņu dienu laikā pēc visu tulkojumu saņemšanas kopā ar noformētu juridiskās palīdzības pārsūtīšanas pieprasījuma veidlapu un nepieciešamajiem dokumentiem nosūta attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

Savukārt atbilstoši Valsts nodrošinātās palīdzības likuma 3.panta pirmās daļas 6.punktā noteiktajam tiesības uz strīdu risināšanu Latvijā ir personai (kas nav Eiropas Savienības pilsoņi), kurai atbilstoši Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām ir tiesības uz Latvijas Republikas nodrošināto juridisko palīdzību.

Latvijas Republikas pilsoņiem savu tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai citā valstī atbilstoši attiecīgā tiesiskā palīdzības līguma noteikumiem ir tiesības vērsties konkrētās valsts (kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) tiesību aizsardzības iestādēs.

Informāciju par juridiskās palīdzības saņemšanas iespējām un kārtību pārrobežu strīdos var saņemt Eiropas e-tiesiskuma portāla tīmekļa vietnē https://e-justice.europa.eu/content_legal_aid-390-lv.do Tiesu administrācijas tīmekļa vietnē https://www.ta.gov.lv/lv/valsts-nodrosinata-juridiska-palidziba-parrobezu-stridos vai zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni 80001801.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 369.panta pirmo daļu kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē. Šādas ziņas minētajās izmeklēšanas iestādēs var iesniegt noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona – kā iesniegumu.

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 20.pants noteic, ka valsts nodrošinātu advokātu par personas pārstāvi kriminālprocesā uzaicina Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā nav paredzēts, ka administrācija izlemj jautājumu par valsts nodrošināto juridisko palīdzību krimināllietā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 104.panta piektajai daļai izņēmuma gadījumā, ja citādi nav iespējams nodrošināt personas tiesību un interešu aizsardzību kriminālprocesā, procesa virzītājs pieņem lēmumu par cietušā – pilngadīgas trūcīgas vai maznodrošinātas personas pārstāvja – advokāta uzaicināšanu. Minētā likuma 108.panta piektā daļa noteic, ka juridiskās palīdzības sniegšana nepilngadīgajam cietušajam un nepilngadīgā cietušā pārstāvim ir obligāta kriminālprocesā par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību vai dzimumneaizskaramību.

Šajos gadījumos advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu apmaksu veic Tiesu administrācija atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

Tādējādi personai, kura atzīta par cietušo kriminālprocesā, ar lūgumu nodrošināt pārstāvi krimināllietā ir jāvēršas pie procesa virzītāja.

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 19.pants noteic, ka valsts nodrošinātu advokātu par personas aizstāvi kriminālprocesā uzaicina Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā nav paredzēts, ka administrācija izlemj jautājumu par valsts nodrošināto juridisko palīdzību krimināllietā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 80.panta trešajā daļa noteiktajam, ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai cita persona tās interesēs nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, bet aizstāvja piedalīšanās ir obligāta vai persona vēlas aizstāvja piedalīšanos, procesa virzītājs paziņo attiecīgās tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākajam par nepieciešamību nodrošināt aizstāvja piedalīšanos kriminālprocesā.

Šajos gadījumos advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu personai, kura nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, samaksu veic Tiesu administrācija atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

Tādējādi ar lūgumu nodrošināt aizstāvību krimināllietā ir jāvēršas pie procesa virzītāja (https://www.ta.gov.lv/lv/kriminalprocesa).