18. septembrī, Rīgā, Tiesu administrācija Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Pieeja tiesiskumam” ietvaros uzņēma ārvalstu ekspertus pieredzes apmaiņā, lai veicinātu ārvalstu starpinstitucionālo sadarbību un stiprinātu zināšanas valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības un valsts kompensācijas cietušajiem, t.sk. cietušo atbalsta pieejamības nodrošināšanā.
Pieredzes apmaiņā piedalījās augsta līmeņa eksperti – Starptautiskās juridiskās palīdzības grupas direktors, tiesību profesors un profesionālo juridisko studiju centra direktors Stratklaidas Universitātē, Skotijā, Starptautiskās juridiskās palīdzības grupas direktora vietnieks, Nīderlandes Juridiskās palīdzības administrācijas bijušais izpilddirektors, padomnieks, Nīderlandes Juridiskās palīdzības administrācijas vadības atbalsta koordinatore, Somijas Tieslietu ministrijas Tiesiskās aizsardzības dienesta vadītāja, Somijas Juridiskās palīdzības administrācijas un Somijas Cietušo atbalsta centra pārstāvji, Islandes Valsts Kompensācijas Komitejas komisārs un Islandes ģimenes tiesiskās palīdzības centra vadītāja, kā arī Lietuvas Tieslietu ministrijas pārstāve un Lietuvas Juridiskās palīdzības administrācijas direktore un direktores vietniece.
Ārvalstu eksperti viesojas Tiesu administrācijas (valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības un valsts kompensācijas cietušajiem jomā) sadarbības iestādēs - Latvijas Zvērinātu advokātu padomē, Latvijas Universitātes Juridiskās prakses un palīdzības centrā, Valsts probācijas dienestā un Bērna mājā.
Tikšanās laikā ārvalstu eksperti tika iepazīstināti ar institūciju darbību, to aktuālajiem jautājumiem un sadarbības modeli gan starp Tiesu administrāciju, gan arī starp citu institūciju pārstāvjiem. Eksperti dalījās pieredzē, tika uzdoti katrai pusei interesējošie jautājumi un apmainījās ar kontaktinformāciju turpmākas sadarbības veidošanai.
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvji A.Liepiņš un Ā.Stoks sniedza ieskatu advokātu kolēģijas darbībā, iepazīstinot ar tās iekšējo pārvaldības modeli: Latvijas Zvērinātu advokātu padomi, tās kompetenci un atbildīgajām komisijām (piemēram, Ētikas komisija, Disciplinārlietu komisija u.c.). Tika skaidrota arī kvalitātes kontroles sistēma, tostarp obligātās mācības un sūdzību izskatīšanas kārtība. Padomes pārstāvji un eksperti diskutēja par juridiskās palīdzības pieejamību Latvijā un tās veicināšanas pasākumiem, piemēram, par sākotnējo juridisko konsultāciju ieviešanu gan kriminālprocesos pirms pirmās pratināšanas, gan citu tiesību strīdu gadījumos.
Latvijas Universitātes Juridiskās prakses un palīdzības centra vadītāja Z.Gereiša dalījās ar pieredzi centra izveidē un sniedza ieskatu centra ikdienas darbībā.
Juridiskās prakses un palīdzības centrā tiesību zinātņu studenti, studējot izvēles kursā, kas ilgst vienu akadēmisko gadu, iegūst iespēju padziļināti apgūt gan praktiskas juridiskās iemaņas, gan nepieciešamās komunikācijas prasmes darbam ar klientiem. Studenti tiek iesaistīti visā juridiskās konsultēšanas procesā – sākot no klienta uzklausīšanas un faktiskās situācijas apstākļu noskaidrošanas līdz juridisko risinājumu piedāvāšanai un dokumentu noformēšanai. Studenti sākotnēji juridiskā jautājuma risinājumu prezentē centra sadarbības partneriem – pieredzējušiem un atzītiem zvērinātiem advokātiem, kuru uzraudzībā studenti sniedz padziļinātu juridisko konsultāciju un nepieciešamības gadījumā sagatavo dokumentu iesniegšanai tiesā.
Juridiskās prakses un palīdzības centrs sniedz atbalstu ģimenes, darba un dzīvokļa tiesību jomās. Šī iniciatīva ne tikai nodrošina iedzīvotājiem bezmaksas juridisko palīdzību, bet arī sniedz studentiem unikālu iespēju gūt praktisku pieredzi un sagatavoties profesionālajai darbībai.
Valsts probācijas dienesta vadītājs I. Jurevičius un Izlīguma un sabiedrības līdzdalības koordinēšanas departamenta Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.3.4.6 /1/23/I/001 "Atbalsts probācijas klientu resocializācijai" tematiskā bloka koordinatore I. Grineviča sniedza ieskatu par Dienesta darbību saistībā ar izlīguma procesu organizēšanu starp cietušo un likumpārkāpēju.
Izlīguma process ir brīvprātīga, strukturēta saruna, ko organizē un vada neitrāla persona (starpnieks) un kurā piedalās cietušais un probācijas klients (t.i., persona, kura ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu vai ir citādi iesaistīta kā likumpārkāpējs). Procesa rezultātā var tikt panākts izlīgums.
Starpnieki, kas vada izlīguma procesu, ir Dienesta nodarbinātie vai brīvprātīgā darba veicēji, kuri ir speciāli apmācīti izlīguma procesu vadīšanai. Dienests organizē un īsteno mācības (65 stundu garumā), lai nodrošinātu kvalitatīvu izlīguma procesu īstenošanu Latvijā, kā arī, pēc sekmīgu mācību pabeigšanas, sertificē personas (t.sk. brīvprātīgos), kuri vēlas kļūt par starpniekiem izlīguma procesos. Piešķirtais sertifikāts ir aktīvs divus gadus.
Saskaņā ar Dienesta statistiku, 2024. gadā tika noslēgti 1 212 izlīgumi, no kuriem 386 izlīguma procesus iniciēja likumpārkāpējs. Minētā informācija liecina, ka tieši kriminālprocesa virzītāji visbiežāk iniciē izlīguma procesus.
Bērna mājas vadītājas vietniece A. Medne sniedza ieskatu Bērna mājas izveidē, un tās darbībā.
Latvijā Bērna māja tika atklāta 2023.gada decembrī, lai nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību un atbalsta mehānismu situācijās, kad bērns ir iesaistīts kriminālprocesā saistībā ar vardarbību. Šādos gadījumos nereti jāveic procesuālās darbības, piemēram, bērna pratināšana vai tiesu psiholoģiskā ekspertīze.
Bērna māja nodrošina vidi, kur šīs darbības iespējams veikt bērnam emocionāli drošā un saudzējošā atmosfērā. Tāpat bērnam tiek sniegts arī psiholoģiskais atbalsts, kas ir būtiska palīdzība pēc traumatiskas pieredzes.
Vizītes laikā ekspertiem bija iespēja iepazīties ar Bērna mājas telpām, kas veidotas, lai profesionāļi – izmeklētāji, psihologi, sociālie darbinieki un citi speciālisti – varētu strādāt ar bērnu iespējami draudzīgā un neformālā vidē.
Bērna mājas telpās tiek organizētas starpdisciplināras mācības dažādu jomu speciālistiem, tai skaitā procesa virzītājiem, sociālajiem darbiniekiem, psihologiem u.c., lai veicinātu vienotu un bērnam labvēlīgu pieeju atbalsta un izmeklēšanas procesos.
Šādas vizītes veicina starpinstitucionālu sadarbību, pieredzes apmaiņu un kopīgas izpratnes veidošanu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības un valsts kompensācijas cietušajiem nepieciešamību, vienlaikus stiprinot profesionālās zināšanas un savstarpējo sadarbību starp saistīto jomu ekspertiem.
Vairāk par Eiropas Sociālā fonda Plus projektu “Pieeja tiesiskumam” ŠEIT
