Laiks, kad tiesās redzējām milzīgus papīra dokumentu kalnus, rūpīgi strukturētus mapēs un nestus uz tiesas sēdēm, pamazām kļūst par vēsturi. Arvien vairāk tiesvedību tiek digitalizētas, atsakoties no papīra formāta. Lielākā daļa dokumentu jau ir elektroniski, kas ievērojami paātrina procesu un padara to pārskatāmāku. Kādi risinājumi ir ieviesti, lai padarītu darbu digitālā vidē ērtāku un ātrāku - tālāk izcelsim trīs jaunievedumus, kas atvieglo ikdienu.
Anonimizācijas rīks dokumentu apstrādei
Lai apstrādātu dokumentus, kas satur personas datus, ieviests anonimizācijas rīks ar mākslīgā intelekta elementiem. Tas automātiski identificē un apstrādā personas datus, samazinot manuālā darba apjomu. Savukārt, samazinoties tiesu darbinieku ieguldījumam tehniskajā darbā, vairāk laika ir iespējams veltīt tiesas juridisko dokumentu izstrādei.
Izveidotais rīks ne tikai paātrina dokumentu sagatavošanas procesu, bet arī uzlabo atbilstību datu aizsardzības prasībām, ļaujot droši dalīties ar informāciju, saglabājot tās konfidencialitāti. Anonimizācijas funkcionalitāte ir izveidota, ņemot vērā reālās lietošanas vajadzības, un ir piemērojama dažādu veidu dokumentiem, padarot to par būtisku palīgu ikdienas darbā.
Anonimizācijas rīks piedāvā vairākas būtiskas priekšrocības. Tas automātiski identificē sensitīvus datus un apstrādā tekstu, aizstājot personas informāciju ar aizstājējvārdiem, piemēram, “Persona A” vai “Persona B”. Rīku iespējams pielāgot, “apmācot” to atpazīt specifiskus datu tipus atbilstoši konkrētām vajadzībām. Tas nodrošina atbalstu apjomīgu dokumentu apstrādei, kā arī ļauj manuāli pārskatīt un papildināt automātiski veikto anonimizāciju, nodrošinot maksimālu precizitāti. Ņemot vērā lietotāju pieredzi un ieteikumus, anonimizācijas rīks tiek pilnveidots, lai nodrošinātu tā atbilstību gan tehniskajām, gan normatīvajām prasībām.
Anonimizācijas rīks ir izstrādāts kā koplietojams valsts pārvaldes risinājums, un to augstu novērtē gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Rīku jau šobrīd nolēmumu anonimizācijai izmanto tiesas, kā arī citas iestādes savu dokumentu apstrādei – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Latvijas Republikas prokuratūra, Valsts ieņēmumu dienests, Dabas aizsardzības pārvalde, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Konkurences padome, Maksātnespējas kontroles dienests, kā arī ir uzsākta sadarbība ar Valsts valodas centru. Rīks tiek uzskatīts par piemēru tam, kā efektīvi ieviest modernas tehnoloģijas, lai stiprinātu datu drošību un uzlabotu darba procesu efektivitāti. Tāpat anonimizācijas rīks ir guvis ievērību arī ārpus valsts robežām. Tas ir demonstrēts starptautiskās konferencēs, kur tehnoloģiju, tieslietu un datu aizsardzības eksperti atzinuši to par inovatīvu, praktisku un arī citām valstīm piemērojamu risinājumu.
Rīks “Lietas materiāli”
Šis rīks nodrošina dokumentu, kopu un pakotņu efektīvu apskati, meklēšanu un apstrādi Tiesu informatīvajā sistēmā. Rīka galvenās funkcijas ir, skatīt lietas materiālu sarakstu, ātri un izvērsti meklēt, kārtot, lejupielādēt, nosūtīt, pievienot dokumentus kopām vai izveidot jaunas kopas. Savukārt, kopu gadījumā iespējams nodrošināt dokumentu grupēšanu, kopu pārvaldību, tostarp pārsaukšanu, dzēšanu, pieejamības iestatījumus, kā arī meklēšanu un darbības ar dokumentiem kopas ietvaros. Pakotāja funkcionalitāte nodrošina lietas dokumentu vienlaicīgu sapakošanu un lejupielādi vienā PDF formāta datnē ar aktīvu satura rādītāju. Šādi lietotājs dokumentus var ērti pārskatīt savā ierīcē. Lai padarītu darbu ar lietas materiāliem vēl pārskatāmāku, tiek īstenoti pilnveides darbi saistībā ar vienotas numerācijas nodrošināšanu lietas ietvaros, lai visām iesaistītajām pusēm un iestādēm būtu nepārprotami identificējams lietas materiāls neatkarīgi no tā, kurā iestādē tas ir izveidots.
Audio – video protokolēšanas rīks
Audio-video protokolēšanas rīks ir tiesas sēžu protokolēšanas rīks, kas nodrošina automātisku datu pārnesi no lietas kartītes. Tas ļauj marķēt izteikumus, kā arī nodrošina citas funkcionalitātes, piemēram, iespēju pievienot komentārus, atzīmēt svarīgus fragmentus un strukturēt transkripciju ērtākai pārskatīšanai. Izveidotais rīks spēj atšķirt dažādas balsis, tādēļ tiesas darbinieki var tās “savienot” ar konkrēto lietas dalībnieku, tādējādi ietaupot laiku, kas būtu nepieciešams, lai norādītu runātāju. Tāpat ar rīka palīdzību var veidot jaunu ierakstu jeb sākt audio – video ierakstīšanu tieši no sēdes kartītes. Iespējama dalībnieku pievienošana, lai protokolā varētu norādīt runātājus. Pēc ieraksta pabeigšanas rīks nodrošina uz mākslīgā intelekta balstītu funkcionalitāti – automātisku transkripciju un diarizāciju, pārvēršot audio ierakstu tekstuālā datnē. Transkriptētos izteikumus iespējams rediģēt, pievienot vai dzēst, mainot runātāju un laiku. Ļauj pievienot jau iepriekš veiktus audio – video ierakstus, mainot to secību, dzēšot vai transkodējot tikai audio.
E-lieta turpina attīstīties
Latvijā E-lieta turpina attīstīties, īstenojot arvien jaunas funkcijas. Līdztekus esošajiem rīkiem, tiek veikti nākamie darbi, lai uzlabotu digitālās vides funkcionalitāti, balstoties arī uz lietotāju sniegto atgriezenisko saiti.
E-lietā plānots integrēt Konkurences padomes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Maksātnespējas kontroles dienesta Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas, Satversmes tiesas un citu partneru informācijas sistēmas. Turpinās darbs arī pie dažādu saistīto procesu digitalizācijas, lai samazinātu papīra dokumentu apriti un nodrošinātu vienotu informācijas pieejamību starp iestādēm elektroniskā vidē.
Tāpat saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Komisijas publicētajiem 2025. gada EU Justice Scoreboard datiem, Latvija ierindojas starp augstāk novērtētajām valstīm tiesu digitalizācijas jomā, kur tiek vērtēta procesu automatizācija, e-pakalpojumu un informācijas pieejamība tiešsaistē un tehnoloģiskās infrastruktūras attīstība.
Tāpat E-lietas portāls www.elieta.lv ir kļuvis par neatņemamu mūsdienu tiesu sistēmas sastāvdaļu, nodrošinot ērtu piekļuvi lietas materiāliem un dažādiem e-pakalpojumiem tiešsaistē jebkurā laikā un vietā.
Māris Kumerdanks
Tiesu administrācijas Informācijas sistēmu un tehnoloģiju departamenta direktors
