17. aprīlī Liepājā norisinājās Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas rīkotais ceturtais seminārs no astoņu pasākumu cikla “Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība un valsts kompensācija cietušajiem”, kas veltīts sabiedrības informēšanai un speciālistu profesionālajai pilnveidei.
Seminārā Liepājā pulcējās pārstāvji no Liepājas, Dienvidkurzemes, Saldus un Kuldīgas novadiem – pašvaldības policijas, bāriņtiesu un sociālo dienestu speciālisti, reģionā praktizējoši zvērināti advokāti, sertificēti mediatori, tiesu pārstāvji un prokurori, kā arī Valsts policijas, Valsts probācijas dienesta un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Semināra mērķis ir informēt iedzīvotājus un nozares profesionāļus par valsts nodrošināto juridisko palīdzību un valsts kompensāciju cietušajiem, veicinot izpratni par šo pakalpojumu saņemšanas iespējām un sekmējot to efektīvāku nodrošināšanu.
Atklājot semināru, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norādīja:
“Latvijā situācija ir satraucoša – tikai aptuveni 7 % iedzīvotāju zina, kur iespējams saņemt juridisko palīdzību, un daudzi, kuriem tā pienāktos, par šādu iespēju nemaz nezina. Tādēļ Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju ir uzsākusi sabiedrības informēšanas un iesaistīto speciālistu profesionālās pilnveides semināru ciklu “Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība un valsts kompensācija cietušajiem”, lai sniegtu praktiskas zināšanas par pieejamo atbalstu un stiprinātu izpratni par ikviena cilvēka tiesībām. Tiesības nav privilēģija – tās pienākas ikvienam, tādēļ aicinu speciālistus ar iegūtajām zināšanām dalīties arī ārpus profesionālās vides. Informēts cilvēks krīzes situācijā zina, kur vērsties pēc palīdzības, un nepaliek viens ar savām problēmām.”
Savukārt Tiesu administrācijas direktora vietniece juridiskās palīdzības un valsts kompensācijas cietušajiem jautājumos Jeļena Bārbale uzsvēra:
“Pateicoties Eiropas Savienības līdzfinansējumam, mums ir iespēja ne tikai runāt par pieeju tiesiskumam, bet arī mērķtiecīgi rīkoties, organizējot informatīvus un izglītojošus seminārus visā Latvijā. Šis jau ir ceturtais seminārs, un uzkrātā pieredze skaidri apliecina – šādiem pasākumiem ir praktiska nozīme. Mēs redzam, ka vairākās pašvaldībās veidojas spēcīga starpinstitucionālā sadarbība, savukārt citviet vēl nepieciešams stiprināt izpratni, piemēram, par mediācijas iespējām. Tieši tāpēc semināru laikā sniedzam padziļinātu informāciju, lai veicinātu šo pakalpojumu plašāku izmantošanu reģionos. Tikai ciešā sadarbībā un ar visu iesaistīto pušu atbalstu, strādājot vienota mērķa vārdā, ir iespējams nodrošināt efektīvu un iedzīvotājiem pieejamu tiesisko palīdzību.”
Semināra praktiskajā daļā Tiesu administrācijas speciālisti iepazīstināja gan ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības, gan ar valsts kompensācijas cietušajiem pakalpojumu piešķiršanas nosacījumiem, pieteikšanās kārtību un praktiskiem piemēriem. Kā arī informēja par īstenotajām un plānotajām aktivitātēm Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Pieeja tiesiskumam” ietvaros, kas vērstas uz valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas attīstīšanu un paplašināšanu.
Semināra praktiskā daļa tika atklāta ar prezentāciju par Tiesu administrācijas īsteno Eiropas Sociālā fonda Plus projektu “Pieeja tiesiskumam”, iepazīstinot semināra dalībniekus ar tā mērķiem un īstenojamiem pasākumiem.
“Projekta “Pieeja tiesiskumam” mērķis ir attīstīt un paplašināt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmu, paplašinot mazāk aizsargāto personu piekļuvi tiesu sistēmai, tādējādi novēršot gadījumus, kad juridisku jautājumu nerisināšana var pakļauj personu nabadzības un (vai) sociālās atstumtības riskam” , Ilze Baranovska, Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Pieeja tiesiskumam” vadītāja.
Attiecībā uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību Tiesu administrācijas Juridiskās palīdzības nodrošinājuma nodaļas vadītāja Egita Lapa sniedza prezentāciju, kurā skaidroja, ka tiesības uz valsts apmaksātu juridisko palīdzību ir personām ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, valsts vai pašvaldības apgādībā esošām personām, kā arī personām, kuras pēkšņi nonākušas krīzes vai smagā materiālā situācijā, kas liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Tika analizētas gan tipiskākās, gan nestandarta situācijas, dodot piemērus risinājumiem.
Tiesu administrācijas prezentācijai par valsts nodrošināto juridisko palīdzību sekoja paneļdiskusija, kurā piedalījās Tiesu administrācijas direktora vietniece Jeļena Bārbale, zvērināta advokāte Ilona Sipjagova, Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāja Faila Abbasova un Liepājas Sociālā dienesta direktore Dace Zeļģe. Diskusijas laikā tika pārrunāta sākotnējās juridiskās palīdzības nozīme, mediācijas iespējas, sniedzot juridisko palīdzību. Tāpat tika pārrunāta arī sabiedrības informēšanas un izglītošanas nozīme.
“Praksē redzu, ka cilvēkiem bieži trūkst skaidras izpratnes par savām tiesībām un pieejamajiem atbalsta mehānismiem. Manā darbā nozīmīga ir ikviena iesaistītā loma – nereti tieši pirmais sastaptais cilvēks, piemēram, tiesas darbinieks vai apsargs, var sniegt sākotnējo informāciju par to, kur vērsties pēc palīdzības. Būtiski, ka cilvēks, meklējot palīdzību pirmajā vietā, kas viņam ienāk prātā, netiek atraidīts, bet tiek atbilstoši virzīts uz kompetento iestādi, kur konkrētajā situācijā iespējams saņemt vispiemērotāko atbalstu. Liepājā redzu pozitīvu praksi, kur izveidojusies cieša starpinstitucionālā sadarbība, kas palīdz nodrošināt savlaicīgu un efektīvu informācijas apriti. Šādi semināri šo sadarbību vēl vairāk stiprina un veicina koordinētu rīcību iedzīvotāju atbalstam,” uzsver zvērināta advokāte Ilona Sipjagova.
Savukārt, prezentējot valsts kompensācijas cietušajiem sistēmu, Tiesu administrācijas Valsts kompensācijas cietušajiem nodaļas juriskonsulte Elīna Borherte skaidroja piešķiršanas un izmaksas kārtību, kompensācijas apmēra noteikšanas principus un tā sadalījumu atkarībā no noziedzīgā nodarījuma smaguma un cietušā statusa iegūšanas datuma. Tika izklāstīta arī iesnieguma pieteikšanas kārtība, termiņi un nepieciešamie dokumenti, uzsverot savlaicīgas rīcības nozīmi. Papildus tika analizētas situācijas, tostarp gadījumi, kad kompensācijas pieprasījums var tikt noraidīts vai izmaksas apmērs samazināts, piemēram, termiņu neievērošanas vai dēļ neatbilstības kritērijiem. Semināra dalībniekiem tika sniegti arī skaidrojumi par biežāk sastopamajiem izaicinājumiem kompensācijas saņemšanas procesā, kā arī ieteikumi, kā profesionāļiem efektīvāk atbalstīt cietušos, pieteikumu sagatavošanā un virzībā, lai nodrošinātu pieejamo valsts atbalstu.
Tiesu administrācijas prezentācijai par valsts kompensāciju cietušajiem sistēmu, sekoja paneļdiskusija, kurā piedalījās Tiesu administrācijas Valsts kompensācijas cietušajiem nodaļas vadītāja Inga Ozola, Valsts policijas Kurzemes Reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas 2.grupas galvenā inspektore Baiba Lūka, “Skalbes” valdes priekšsēdētāja Anda Švinka un Dienvidkurzemes prokuratūras virsprokurora p.i. Ainārs Rimšāns. Diskusijas laikā tika pārrunāti starpinstitucionālās sadarbības izaicinājumi un uzsvērta sadarbības nozīme, piešķirot valsts kompensāciju cietušajiem. Tāpat tika pārrunāta arī sabiedrības informēšanas un izglītošanas nozīme.
“No izmeklēšanas prakses redzam, ka savlaicīga informācijas sniegšana cietušajiem par viņu tiesībām uz valsts kompensāciju ir īpaši nozīmīga, jo tā var sniegt būtisku atbalstu pēc noziedzīga nodarījuma. Vienlaikus veiksmīgs kompensācijas piešķiršanas process lielā mērā balstās uz visu iesaistīto pušu sadarbību – gan gadījumos, kad nepilngadīgas personas intereses pārstāv bāriņtiesa, gan citos izmeklēšanas procesos kopumā. Kolēģu vidū valsts kompensācijas piešķiršanas kārtība ir salīdzinoši skaidri izprotama, un Tiesu administrācijas noteiktie kompensācijas lietu virzības soļi ir precīzi definēti, kas ļauj nodrošināt procesu konsekventi un efektīvi,” norāda Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas 2. grupas galvenā inspektore Baiba Lūka.
Seminārs Liepājā apliecināja, ka, lai nodrošinātu iedzīvotājiem reālu un savlaicīgu piekļuvi valsts nodrošinātiem pakalpojumiem – valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība un valsts kompensācija cietušajiem, izšķiroša nozīme ir gan jomas speciālistu zināšanām, gan to aktīvai iesaistei informācijas nodošanā un sabiedrības izglītošanā.
Stiprinot starpinstitucionālo sadarbību un veicinot vienotu izpratni par pieejamajiem atbalsta pasākumiem, iespējams mazināt informētības trūkumu, pārvarēt stereotipus un panākt, ka arvien vairāk personu savlaicīgi izmanto sev pienākošās tiesības uz juridisko palīdzību un valsts kompensāciju cietušajiem.
Tiesu administrācija īsteno ESF+ līdzfinansētu projektu “Pieeja tiesiskumam”. Projekta mērķis ir izveidot attīstītu valsts nodrošinātā juridiskā atbalsta sistēmu, paplašinot mazāk aizsargāto personu piekļuvi tiesu sistēmai, paredzot savlaicīgu un iedzīvotājiem pieejamu juridiskā atbalsta sniegšanu, lai preventīvi novērstu gadījumus, kad juridisko jautājumu nerisināšana negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo un ekonomisko situāciju un pakļauj viņus nabadzības un (vai) sociālās atstumtības riskam.
Informāciju sagatavoja: Tieslietu ministrija
Vairāk par ESF "Pieeja tiesiskumam" projektu var uzzināt ŠEIT
