Šodien, 26. septembrī, Tieslietu padomes sēdē Tiesu administrācijas darba grupu vadītājas Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētāja Anda Briede un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniece, Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Līga Blūmiņa, prezentēja lietu sarežģītības pakāpes noteikšanas modeli, kas kalpo kā rīks optimālai cilvēkresursu un budžeta plānošanai tiesās, kā arī tiesnešu noslodzes izlīdzināšanai.
Modelis balstās uz lietu noslodzes punktu piešķiršanu visu veidu civillietām, krimināllietām un administratīvo pārkāpumu lietām, ņemot vērā kritērijus, kas ir savstarpēji salīdzināmi, par pamatu ņemot tiesneša patērēto laiku no lietas saņemšanas līdz sprieduma pasludināšanai, proti, lietas izskatīšanai nepieciešamo darba apjomu un ilgumu, lietas dalībnieku skaitu, iespējamo saziņas veidu (elektroniskā formātā, ar pasta starpniecību vai starptautiskā saziņā), lietā izskatāmo prasījumu/pieteikumu/inkriminējamo noziegumu skaitu, juridiskā jautājuma komplicētību (juridiskā strīda sarežģītību, tostarp judikatūras esību, ārvalstu tiesību aktu piemērošanu un to pieejamību), lietas saistību ar valsts noslēpumu vai citiem ierobežotas pieejamības informācijas jautājumiem, steidzamību (piemēram, pagaidu aizsardzības līdzekļi).
Sēdes gaitā tika nolemts lietu svēršanas modeli regulāri pārskatīt un pilnveidot, pārrunāt ar tiesnešiem, lai process būtu caurskatāms, modeli pilnveidot atbilstoši tehniskajām iespējām, pārejot uz jaunu tiesu informatīvo sistēmu, kā arī izvērtēt iespējas modeli izmantot citiem mērķiem tiesu sistēmas efektīvai pārvaldībai, piemēram, lietu sadalei vai lietu izskatīšanas termiņu analīzei.