Publicēts: 07.10.2026.
- No maksātnespējas procesa normatīvā regulējuma neizriet, ka darba devējam tiek paziņots, ja kādam no viņa darbiniekiem pasludināts maksātnespējas process. Tomēr, tā kā maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams, darba devējs ziņas par darbinieka maksātnespējas procesa pasludināšanu var iegūt pats.
- Biedrības un uzņēmuma manta, kurā parādnieks ir atbildīgais darbinieks, bet, kas nepieder pašam parādniekam, nav uzskatāma par parādnieka mantu, no kuras maksātnespējas procesā tiek apmierināti kreditoru prasījumi.
- Ja tiek plānots iesniegt tiesā pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, tad depozīts ir jāiemaksā pirms pieteikuma iesniegšanas un to nevar maksāt pa daļām. Svarīgi ņemt vērā, ka neatkarīgi no mantiskā stāvokļa vai citiem apstākļiem nav paredzēti gadījumi pilnīgai vai daļējai parādnieka atbrīvošanai no depozīta iemaksas.
No iesnieguma izriet, ka iesniedzējs vēlas noskaidrot informāciju saistībā ar fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu.
Iesniegumā jautāts, pirmkārt, vai par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu tiek informēts darba devējs. Otrkārt, vai parādnieka mantas jēdzienā ietilpst tikai fiziskās personas manta, vai arī biedrības un uzņēmuma manta, kurā parādnieks ir atbildīgā persona – darbinieks. Treškārt, vai maksātnespējas procesa depozīta iemaksu divu minimālo mēnešalgu apmērā var veikt vairākos maksājumos.
Fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju.[1]
[1] Maksātnespējas reģistrā ieraksta normatīvajos aktos noteiktās ziņas par maksātnespējas procesa subjektu un tā maksātnespējas procesa norisi. Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams bez maksas, un tā ierakstiem ir publiska ticamība.[2]
No maksātnespējas procesa normatīvā regulējuma neizriet, ka darba devējam tiek paziņots, ja kādam no viņa darbiniekiem pasludināts maksātnespējas process. Tomēr, tā kā maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams, darba devējs ziņas par darbinieka maksātnespējas procesa pasludināšanu var iegūt pats.
[2] Maksātnespējas likuma 92. pantā noteikts, ka "parādnieka mantas" jēdzienā ietilpst parādnieka nekustamais īpašums, kustamā manta, t.sk., naudas līdzekļi; naudas līdzekļi, kas iegūti, atsavinot parādnieka mantu; saskaņā ar šā likuma 93. pantu atgūtā manta; augļi, kas iegūti no parādnieka mantas maksātnespējas procesa laikā; maksātnespējas procesa laikā cita tiesiski iegūtā manta.
Ņemot vēra iesniegumā norādīto informāciju, biedrības un uzņēmuma manta, kurā parādnieks ir atbildīgais darbinieks, bet, kas nepieder pašam parādniekam, nav uzskatāma par parādnieka mantu, no kuras maksātnespējas procesā tiek apmierināti kreditoru prasījumi.
[3] Atbilstoši Maksātnespējas likuma regulējumam fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikums ir maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā (šobrīd – 1400 euro) Maksātnespējas kontroles dienesta deponēto līdzekļu kontā Valsts kasē.[3]
Respektīvi, ja tiek plānots iesniegt tiesā pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, tad depozīts ir jāiemaksā pirms pieteikuma iesniegšanas un to nevar maksāt pa daļām. Svarīgi ņemt vērā, ka neatkarīgi no mantiskā stāvokļa vai citiem apstākļiem nav paredzēti gadījumi pilnīgai vai daļējai parādnieka atbrīvošanai no depozīta iemaksas.
[4] Tāpat vēršam uzmanību, ka iesniegumā norādītā informācija nesniedz pilnīgu priekšstatu par konkrētās situācijas faktiskajiem apstākļiem, tāpēc vēlamies informēt, ka Latvijā ir pieejams arī mehānisms fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām, kas noteikts Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā. Šis mehānisms ir piemērojams, ja visu parādsaistību pamatparāda un blakus saistību kopējais apmērs pārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru (šobrīd – 700 euro), bet nepārsniedz 5000 euro, un tās radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē – šā procesa izmaksas ir ievērojami zemākas nekā fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.
Ar plašāku informāciju par Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu aicinām iepazīties Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē, sadaļā "Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām", kā arī Latvijas notārs tīmekļvietnē, kur aprakstīts fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām process. Papildu jautājumu gadījumā par šo procesu aicinām vērsties Tieslietu ministrijā.
[1] Maksātnespējas likuma 5. panta pirmā daļa.
[2] Maksātnespējas likuma 12. panta pirmā daļa.
[3] Maksātnespējas likuma 129. panta otrā daļa.
- Ja persona uzskata, ka ar tiesas nolēmumu tiesa pieļāvusi būtiskus materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumus, tad personai ir tiesības vērsties pie ģenerālprokurora ar lūgumu par protesta iesniegšanu.
No iesnieguma izriet, ka iesniedzējam ir šaubas par fiziskai personai īstenotā maksātnespējas procesa tiesiskumu, jo pastāv iespēja, ka iesniedzēja likumiskās intereses ir aizskartas.
Iesniegumā norādīts, ka, pamatojoties uz noslēgto galvojuma līgumu, iesniedzējs galvoja par parādnieka aizdevumu. Kreditors uzsāka parāda piedziņu no iesniedzēja kā galvinieka, norādot uz parādnieka maksātnespējas procesu.
Pēc publiski pieejamās informācijas parādniekam ir reģistrēta zemnieku saimniecība, kur parādnieks ir vienīgais īpašnieks, un parādniekam ir reģistrēts arī patiesā labuma guvēja statuss minētajā zemnieku saimniecībā.
Iesniegumā lūgts sniegt viedokli par fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi, atbildot uz jautājumiem, vai aprakstītā situācija ir bijusi tiesiski iespējama un, vai Maksātnespējas kontroles dienests saskata parādnieka vai administratora pretlikumīgas darbības.
Atbilstoši Maksātnespējas likumam (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2023. gada 28. martam) fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts varēja būt jebkura fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības, savukārt fiziskās personas maksātnespējas process nebija piemērojams individuālajiem komersantiem.[1]
Lai gan tiešā tekstā Maksātnespējas likumā nav norādīts, ka zemnieku saimniecības īpašniekam nav piemērojams fiziskās personas maksātnespējas process, tulkojot Maksātnespējas likumu pēc tā jēgas un kopsakarā ar likuma 123. panta otro daļu, fiziskajai personai, kas ir bijusi dibinātājs vai dalībnieks zemnieku vai zvejnieku saimniecībā, kurai ir izbeigts juridiskās personas maksātnespējas process, bija tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesu.
Dibinātājs vai dalībnieks zemnieku saimniecībā ir fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību un par saimnieciskās darbības ietvaros radītajām saistībām atbild ar visu savu mantu. Ņemot vērā minēto, zemnieku saimniecības manta tiesiskā nozīmē nav nošķirta no zemnieku saimniecības dibinātāja vai dalībnieka mantas, un fiziskā persona ar šo mantu atbild, gan veicot saimnieciska rakstura darbības, gan iesaistoties civiltiesiskajās attiecībās.
Savukārt fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā tiek pārdota visa fiziskajai personai piederošā manta un procesa beigās persona tiek atbrīvota no visām atlikušajām saistībām. Līdz ar to sākotnēji īstenojot fiziskās personas maksātnespējas procesu, tiktu būtiski aizskartas attiecīgās zemnieku saimniecības kreditoru tiesības.
No minētajām tiesību normām izriet, ka fiziskā persona, kura ir zemnieku saimniecības dibinātājs vai dalībnieks, varēja vērsties tiesā ar pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesu tikai pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas tai kā komersantam vai arī pēc šīs fiziskās personas kā komersanta izslēgšanas no attiecīgā publiskā reģistra.
Tomēr attiecībā uz iesniegumā minēto zemnieku saimniecību jānorāda, ka tiesas lēmumā par maksātnespējas procesa pasludināšanu minēts, ka parādniekam pieder dabā neeksistējoša zemnieku saimniecība, kurai ir tiesu izpildītāja piemērots liegums visa veida pārreģistrācijai. Saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistrā pieejamo informāciju, tiesu izpildītāja aizliegums ir reģistrēts. Pēc Lursoft minētās informācijas zemnieku saimniecībai gada pārskatu nav, nodokļi maksāti nav un nodokļu parādu arī nav. Līdz ar to fiziskās personas maksātnespējas process šajā gadījumā tika pasludināts pirms zemnieku saimniecības maksātnespējas procesa.
Maksātnespējas kontroles dienests norāda, ka Latvijas Republikas Satversmē un likumā "Par tiesu varu" ir nostiprināts tiesu varas neatkarības princips, kas noteic, ka spriežot tiesu, tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam, tiesu neatkarību garantē valsts.[2] Atbilstoši minētajam likumam valsts iestādēm, sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, citām juridiskajām un fiziskajām personām ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību.[3] Tiesas spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.[4] Līdz ar to Maksātnespējas kontroles dienesta kompetencē neietilpst tiesas nolēmumu izvērtēšana.
Savukārt lietu jauna izskatīšana sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem ir regulēta Civilprocesa likumā, kas paredz, ka protestu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu Latvijas Republikas Augstākajai tiesai var iesniegt ģenerālprokurors, ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās nav pagājuši vairāk kā 10 gadi.[5]
Pamats protesta iesniegšanai par spēkā stājušos tiesas nolēmumu ir būtiski materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumi, kas konstatēti lietās, kuras ir izskatītas tikai pirmās instances tiesā, ja tiesas nolēmums nav pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā no lietas dalībniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ vai ar tiesas nolēmumu aizskartas valsts vai pašvaldību iestāžu tiesības vai to personu tiesības, kuras nav bijušas lietas dalībnieki.[6]
Ņemot vērā minēto, ja persona uzskata, ka ar tiesas nolēmumu tiesa pieļāvusi būtiskus materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumus, tad personai ir tiesības vērsties pie ģenerālprokurora ar lūgumu par protesta iesniegšanu.
Normatīvie tiesību akti piešķir arī Maksātnespējas kontroles dienestam tiesības vērsties ar lūgumu par protesta iesniegšanu, tomēr iestādes ieskatā, vēstulē norādītajā gadījumā nav pamata šādam lūgumam, ņemot vērā to, ka konkrētais maksātnespējas process ir sen beidzies, turklāt, spēkā ir jauns regulējums, kas paredz citu maksātnespējas procesa norises kārtību. Vienlaikus tiesa ir konstatējusi, ka nekādas reālas mantas zemnieku saimniecībai dabā nepastāv, līdz ar to apšaubāms, ka trešajai personai varētu rasties interešu aizskārums konkrētajā gadījumā.
[1] Maksātnespējas likuma 127. panta pirmā un trešā daļa [red. 01.01.2022.-28.03.2023.]
[2] Likuma "Par tiesu varu" 10. pants.
[3] Likuma "Par tiesu varu" 11. panta pirmā daļa.
[4] Likuma "Par tiesu varu" 16. pants.
[5] Civilprocesa likuma 483. pants.
[6] Civilprocesa likuma 484. pants.
- Fiziskajai personai sākotnēji jālikvidē individuālais uzņēmums, un tikai tad tā var pieteikt fiziskās personas maksātnespējas procesu.
- Parādsaistību apmērs ir būtisks ne tikai kā priekšnoteikums, lai pasludinātu fiziskās personas maksātnespējas procesu, bet no tā ir arī atkarīgs konkrētam maksātnespējas procesam piemērojamais saistību dzēšanas procedūras ilgums.
Iesniegumā lūgts sniegt skaidrojumu par šādiem jautājumiem:
1) Vai neaktīva individuālā uzņēmuma esamības gadījumā tas tiek pielīdzināts individuālajam komersantam, kura individuālā komersanta esamība ir nosacījums, kad nevar uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu?
2) Ko darīt situācijā, kad pazaudēti kreditoru kontakti un termiņā nedzēsto saistību summas?
3) Ko darīt situācijā, kad neviena Latvijas kredītiestāde nevēlas atvērt norēķinu kontu?
Fiziskās personas maksātnespējas procesa subjektu var būt jebkura fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības.[1] Fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams individuālajiem komersantiem.[2]
Komerclikuma 74. pants noteic, ka individuālais komersants ir fiziskā persona, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā. Fiziskā persona var iegūt komersanta statusu tikai kā individuālais komersants. Komersants ir tas, uz kura vārda ir izveidota atsevišķa komercreģistra lieta.[3]
Likumā "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību" skaidrots, ka individuālais uzņēmums ir tiesību subjekts, kas izveidots vienas fiziskās personas īpašuma organizēšanai, lai veiktu saimniecisko darbību. Minētā likuma 6. pants noteic, ka individuālais (ģimenes) uzņēmums un zemnieka vai zvejnieka saimniecība jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
Secināms, ka individuālais komersants un individuālais uzņēmums ir divi atšķirīgi tiesību subjekti, kurus regulē atšķirīgi normatīvie akti. Vienlaikus tiem ir būtiska kopīga pazīme – gan individuālais komersants, gan individuālā uzņēmuma īpašnieks atbild par savām saistībām vai sava uzņēmuma saistībām ar visu savu mantu.[4]
Kā liecina tiesu prakse, Latvijas maksātnespējas tiesībās ir ieviesta maksātnespējas subjektu maksātnespējas pieteikšanas hronoloģiskā kārtība. Proti, Maksātnespējas likuma 123. panta pirmajā daļā noteikts, ka fiziskai personai, kurai kā individuālajam komersantam ir izbeigts juridiskās personas maksātnespējas process, ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesu. Ar minēto normu likumdevējs maksātnespējas regulācijā kā hronoloģiski prioritāru ir noteicis tieši fiziskās personas – individuālā komersanta komerciālo statusu, kamdēļ vispirms ir jāiziet komersanta maksātnespējas process, un tikai pēc tā pabeigšanas ir iespējams uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu.[5]
Ar Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas izdarīti ar 2014. gada 25. septembra likumu, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, likumdevējs iepriekš minēto maksātnespējas subjektu maksātnespējas pieteikšanas hronoloģisko kārtību attiecinājis arī uz fiziskajām personām, kas ir bijušas zemnieku saimniecības dibinātājas vai dalībnieces. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 123. panta otrajai daļai uz zemnieku saimniecības dibinātāju vai dalībnieku nevar attiecināt fiziskās personas maksātnespējas procesa noteikumus, kamēr zemnieku saimniecībai nav pabeigts juridiskās personas maksātnespējas. Proti, Maksātnespējas likuma 123. panta otrajā daļā noteikts, ka Maksātnespējas likuma 123. panta pirmajā daļā minētās tiesības ir arī fiziskai personai, kas ir bijusi komplementārs personālsabiedrībā, kurai ir izbeigts juridiskās personas maksātnespējas process, kā arī fiziskai personai, kas ir bijusi dibinātājs vai dalībnieks zemnieku vai zvejnieku saimniecībā, kurai ir izbeigts juridiskās personas maksātnespējas process. Tādējādi arī zemnieku saimniecības (arī individuālā uzņēmuma) gadījumā vispirms ir jāiziet juridiskās personas maksātnespējas process.[6]
Pēc sava tiesiskā rakstura individuālais uzņēmums ir līdzīgs gan individuālajam komersantam, gan zemnieku saimniecībai, jo visiem šiem komersantu veidiem vienādi regulēta mantiskā atbildība - īpašnieks atbild ar visu savu mantu. Līdz ar to attiecībā uz individuālā uzņēmuma īpašnieka tiesībām pasludināt fiziskās personas maksātnespējas procesu ir piemērojama tāda pati kārtība kā uz individuālo komersantu un zemnieku saimniecības īpašnieku. Proti, fiziskajai personai sākotnēji jālikvidē individuālais uzņēmums, un tikai tad tā var pieteikt fiziskās personas maksātnespējas procesu. Parādsaistību apmērs ir būtisks ne tikai kā priekšnoteikums, lai pasludinātu fiziskās personas maksātnespējas procesu, bet no tā ir arī atkarīgs konkrētam maksātnespējas procesam piemērojamais saistību dzēšanas procedūras ilgums, kas savukārt tieši atkarīgs no atlikušo parādsaistību apmēra un kreditoru prasījumu segšanai novirzāmās summas, un parādnieka ienākumiem. Parādniekam ir saistošs Maksātnespējas likuma 6. panta 8. punktā nostiprinātais labticības princips, atbilstoši kuram parādnieks nedrīkst izmantot procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos. Vienlaikus likumdevējs, paredzot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ir vēlējies noregulēt situāciju, kurā fiziskā persona, kuras ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, varētu tikt atbrīvota no neizpildītajām parādsaistībām un atjaunot maksātspēju. Tāpat ne mazāk būtisks ir apstāklis, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 363.23 panta pirmajai daļai, fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumā norāda apstākļus, kuru dēļ fiziskā persona nav spējīga izpildīt saistības, visas termiņā neizpildītās saistības un to summas, kā arī visu to saistību kopējo summu, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā. Līdz ar to saprotams, ka fiziskās personas maksātnespējas process piemērojams tikai tām personām, kas var norādīt savu parādsaistību apjomu, pretējā gadījumā tiesa nemaz nevarēs pasludināt fiziskās personas maksātnespējas procesu. Secināms, ka parādniekam iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu ir pienākums norādīt visus savus esošos parādus, kā arī darīt zināmus maksātnespējas procesa administratoram visus kreditorus. Tikai tad, ja parādnieks godprātīgi izpilda šos pienākumus, administrators var pilnvērtīgi pārņemt viņa mantisko attiecību pārvaldīšanu fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvarā.
Lai atbrīvotos no neizpildītajām parādsaistībām un atjaunotu maksātspēju, ir būtiski norādīt visas saistības. Savukārt pēc tam, kad pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, informāciju par procesa pamatdatiem norāda maksātnespējas reģistrā, un kreditori var pieteikt kreditoru prasījumus. Līdz ar to iebildumi, ka parādnieks ir aizmirsis kādu kreditoru, nevar būt attaisnojums. Tie norāda tikai uz parādnieka nenopietno un nolaidīgo attieksmi pret maksātnespējas procesu, caur kuru viņš tiesā meklē aizsardzību pret kreditoriem. Vismaz teorētiski pastāv iespēja, ka parādnieks var nezināt visus kreditorus, taču viņam ir pienākums paziņot visus viņam zināmos kreditorus gan tiesai, gan administratoram.[7]
Maksātnespējas kontroles dienesta ieskatā sekmīgai fiziskās personas maksātnespējas procesa īstenošanai parādniekam ir nepieciešams norēķinu konts, pretējā gadījumā parādniekam ir apgrūtinoši vai pat neiespējami īstenot Maksātnespējas likumā noteiktos pienākumus un, kas ir vēl būtiskāk, maksātnespējas procesā iesaistītās personas (administrators, kreditori, tiesa) nevar gūt pārliecību, ka parādnieks godprātīgi daļu savu ienākumu novirza kreditoru prasījumu segšanai.
Līdz ar to parādniekam būtu jāveic visas no sevis atkarīgās darbības, lai kādā no kredītiestādēm tomēr tiktu atvērts norēķinu konts uz parādnieka vārda. Atbilstoši FKTK mājaslapā pieejamajai informācijai Latvijas finanšu tirgū darbojas 12 bankas.[8]
[1] Maksātnespējas likuma 127. panta pirmā daļa.
[2] Maksātnespējas likuma 127. panta trešā daļa.
[3] A. Strupišs Komerclikuma komentāri A daļa Komercsabiedrības vispārīgie noteikumi (1. -73. pants). 2003, 20.- 21. lapa.
[4] Komerclikuma 76. panta otrā daļa un likuma "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību" 3. panta pirmā daļa.
[5] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 20. maija spriedums lietā Nr. SPC11/2016 (C19050715) 6.1. apakšpunkts.
[6] Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2021. gada 25. februāra spriedums lietā Nr. C73392520, SPC 7/2021
[7] Latvijas Republikas Augstākas tiesas Civillietu departamenta tiesnešu Intara Bistera un Aigara Strupiša atsevišķās domas sakarā ar Civillietu departamenta 2016. gada 31. marta spriedumu civillietā Nr. SKC-3/2016.
[8] Tirgus dalībnieki – bankas, aplūkojams: https://www.fktk.lv/tirgus-dalibnieki/kreditiestades/bankas
Par administratora darbībām, tiesībām un pienākumiem fiziskās personas maksātnespējas procesā
- Administrators ir tiesīgs parādnieka vietā prasīt sabiedrības valdei sasaukt dalībnieku sapulci jautājuma izskatīšanai par sabiedrības peļņas sadali un dividenžu izmaksu, un attiecīgi ir tiesīgs piedalīties tādā sapulcē un parādnieka vietā balsot par sapulces darba kārtības jautājumiem, jo minētās darbības ir uzskatāmas kā administratora rīcība ar parādnieka mantu Maksātnespējas likuma izpratnē.
- Tikai pēc tam, kad sabiedrība ir pieņēmusi attiecīgu lēmumu par dividenžu izmaksu, administrators ir tiesīgs parādnieka prasījuma tiesības pret sabiedrību par dividenžu izmaksu cedēt.
No iesnieguma izriet, ka fiziskai personai (turpmāk šajā skaidrojumā – parādnieks) pieder 50 % no sabiedrības pamatkapitāla. Līdz ar to lūgts sniegt viedokli par šādiem jautājumiem:
1) vai administrators ir tiesīgs Parādnieka vietā prasīt sabiedrības valdei sasaukt dalībnieku sapulci jautājuma izskatīšanai par sabiedrības peļņas sadali un dividenžu izmaksu?
2) vai administrators ir tiesīgs piedalīties tādā sapulcē un Parādnieka vietā balsot par sapulces darba kārtības jautājumiem?
3) vai administrators ir tiesīgs Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā atsavināt (cedēt) Parādnieka prasījuma tiesības pret sabiedrību par dividenžu izmaksu?
[1] Atbilstoši Komerclikumam [1] kapitāldaļas apliecina dalībnieka līdzdalību pamatkapitālā un dod dalībniekam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē, sabiedrības mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās tiesības.[2]
Satversmes tiesa secinājusi, ka ar "tiesībām uz īpašumu" saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas, tajā skaitā tiesības, kas izriet no kapitāla daļām un akcijām (kā arī citiem vērtspapīriem).[3]
Kapitāla daļu atsavināšana regulēta Komerclikumā [4] un no minētā regulējuma izriet, ka kapitāla daļas pēc vispārējā principa ir civiltiesiskās apgrozības objekts, tās var pirkt, mainīt, dāvināt u.tml. Proti, kā atzīts juridiskajā literatūrā, kapitāla daļas atbilstoši Civillikumam [5] uzskatāmas par bezķermenisku lietu, savukārt lieta kā tiesību institūts apzīmē tiesību priekšmetu, kam ir zināma mantiska vērtība.
Tas nozīmē, ka kapitāla daļas kā lietas tiek pakļautas civiltiesību subjektu tiesiskajai varai, tas ir, ar tām kāds tiesību subjekts rīkojas, darbojas un pašas par sevi tās nevar būt tiesību un pienākumu nesēji. Ņemot vērā, ka bezķermeniskas lietas nevar būt īpašuma priekšmets, tām tomēr ir divi galvenie raksturojošie elementi:
1) tās var būt civiltiesiskās apgrozības priekšmets (tiesību subjekts ir tiesīgs ar tām darboties);
2) tās ir subjektam piemītošas subjektīvās tiesības, kurām ir mantiska vērtība (tiesību subjekts gūst mantisku labumu no pašas lietas). Viena no kapitāla daļā ietilpstošajām subjektīvajām tiesībām ir, piemēram, tiesība saņemt dividendes, piedalīties balsošanā u.tml.[6]
No iepriekš minētā izriet, ka parādniekam piederošās kapitāldaļas ir arī tāda parādniekam piederoša manta, attiecībā uz kuru viņš zaudē tiesības ar to rīkoties pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas un šīs tiesības iegūst administrators.[7]
Minētais vienlaikus pamatojams ar judikatūras atziņu, kurā norādīts, ka ar fiziskās personas maksātnespējas pasludināšanu parādniekam uz likuma pamata tiek ierobežota rīcībspēja attiecībā uz viņa mantisko tiesību izlietošanu, un administratoram ar likumu tiek piešķirts nevis parasta civiltiesiskā pilnvarnieka, bet gan faktiski aizgādņa statuss, kas pēc juridiskās dabas ir līdzīgs Civillikumā [8] minētajam.[9] Parādniekam šajā periodā bez administratora piekrišanas paliek tiesības tikai slēgt darījumus, kuru vērtība mēneša laikā nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu.[10] Turklāt minētajā judikatūras atziņā nav norādīti jebkādi izņēmumi, uz kuriem neattiektos administratora pārstāvība parādnieka mantisko tiesību izlietošanā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, administrators ir tiesīgs Parādnieka vietā prasīt sabiedrības valdei sasaukt dalībnieku sapulci jautājuma izskatīšanai par sabiedrības peļņas sadali un dividenžu izmaksu, un attiecīgi ir tiesīgs piedalīties tādā sapulcē un Parādnieka vietā balsot par sapulces darba kārtības jautājumiem, jo minētās darbības ir uzskatāmas kā administratora rīcība ar parādnieka mantu Maksātnespējas likuma izpratnē.
[2] Savukārt, kas attiecas uz jautājumu par administratora tiesībām Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā atsavināt (cedēt) Parādnieka prasījuma tiesības pret sabiedrību par dividenžu izmaksu, norādāms turpmākais.
Dividende ir sabiedrības peļņas daļa, kura izmaksājama dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu skaitam. Dividendes aprēķina un izmaksā no tīrās peļņas jeb pārskata gada peļņas, tas ir, no sabiedrības ienākumu pārsnieguma pār izdevumiem pēc visu nodokļu samaksas attiecīgajā pārskata gadā.[11] Dalībnieka tiesības saņemt dividendi un sabiedrības saistība to izmaksāt rodas ar dalībnieku sapulces lēmuma par dividenžu izmaksu pieņemšanas brīdi.[12]
Līdz ar to tikai tad, kad sabiedrība nolemj izmaksāt dividendes, ar to brīdi tā uzņemas attiecīgu saistību pret dalībniekiem.[13] Minētais nozīmē to, ka konkrētā jautājuma kontekstā parādniekam nav prasījuma tiesību pret sabiedrību, kamēr sabiedrība nav pieņēmusi attiecīgu lēmumu par dividenžu izmaksu. Savukārt atbilstoši Civillikuma noteikumiem cedēt var tikai prasījumus.[14]
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka tikai pēc tam, kad sabiedrība ir pieņēmusi attiecīgu lēmumu par dividenžu izmaksu, administrators ir tiesīgs šādu prasījumu cedēt.
[1] Komerclikuma 136., 143. panta pirmās daļas 4. un 5.punkts, 186., 187., 226., 235.pants.
[2] Komerclikuma 136., 143. panta pirmās daļas 4. un 5.punkts, 186., 187., 226., 235.pants.
[3] Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2010. gada 19. jūnija sprieduma lietā Nr. 2010-02-01 5.2. punkts.
[4] Komerclikuma 188. un 189. pants.
[5] Civillikuma 841. pants.
[6] K.Balodis. Ievads civiltiesībās. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007, 108. lpp.; V.Tihonovs. Ieskats akciju piederības jautājumā. Jurista Vārds, 22.05.2012., Nr. 21 (720); J.Kārkliņš. Kapitāla daļa un tās atsavinājums. Jurista Vārds, 20.11.2012., Nr. 47 (746).
[7] Maksātnespējas likuma 134. panta otrās daļas 2. punkts.
[8] Civillikuma 217. panta otrās daļas 2. punkts.
[9] Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 31. oktobra spriedums lietā Nr. C32372015, SKC-272/2019, ECLI:LV:AT:2019:1031.C32372015.13.S
[10] Maksātnespējas likuma 134. panta otrās daļas 4. punkts.
[11] A.Strupišs. Komerclikuma komentāri III.B daļa. Komersanti. XI sadaļa. Kapitālsabiedrības (134. – 184.pants). Izdevējs: "A.Strupiša juridiskais birojs" SIA, 2003, 109. lpp.
[12] Turpat.
[13] Termina "saistība" nozīme latviešu valodā tiek skaidrota kā pienākums (piemēram, veikt kādas darbības), bet termins "parāds" tiek definēts kā naudas summa vai citas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod. No minētā secināms, ka terminā "parāds" pēc satura un būtības ietilpst termins "saistība" (pieejams: www.tezaurs.lv).
[14] Civillikuma 1798. un 1799. pants.
- Administrators ir vienīgā persona, kas ir atbildīga par pilnsabiedrības, kuras vienīgais biedrs ir parādnieks, pārvaldīšanu un ir tiesīga darboties pilnsabiedrības vienīgā biedra vārdā. Līdz ar to administratoram ir jāveic visas Komerclikumā noteiktās darbības, kas paredzētas, lai likvidētu pilnsabiedrību.
Iesniegumā norādīts, ka juridiskās personas maksātnespējas procesā parādnieks ir astoņu pilnsabiedrību dibinātājs un biedrs, un tikai divās pilnsabiedrībās ir vēl citi biedri, bet pārējās parādnieks ir kā vienīgais biedrs. No dalības pilnsabiedrībās parādnieks ienākumus nesaņem.
Lūgts sniegt viedokli, vai administratora pienākumos ietilpst veikt pilnsabiedrību likvidāciju.
No Maksātnespējas likumā noteiktajiem administratora pienākumiem izriet, ka administratoram, lai sasniegtu maksātnespējas procesa mērķi, ir jāveic dažādas darbības – jāapzina parādnieka manta, jāizvērtē parādnieka veiktie darījumi, jāveic pilna dokumentu inventarizācija, tostarp, lai pārliecinātos, kādas darbības vēl nepieciešams veikt, lai maksimāli apmierinātu pieteikto kreditoru prasījumus, tādējādi veicinot parādnieka saistību izpildi.[1] Tāpat veicamās aktīvās darbības ir, piemēram, sastādīt ziņojumu par mantas neesamību, vērsties tiesā par naudas līdzekļu piedziņu, celt prasību tiesā pret parādnieka pārstāvi par neiemaksātā pamatkapitāla parāda piedziņu u.c.
Izstāšanos no pilnsabiedrības, pilnsabiedrību izbeigšanas un likvidācijas procesus regulē Komerclikums.
Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība.[2] Secināms, ka administrators pārņem arī parādnieka pienākumu atbilstoši Komerclikumam izstāties no pilnsabiedrības (gadījumos, kad pilnsabiedrībā paliek vēl citi biedri) vai uzsākt pilnsabiedrības likvidācijas procesu (kad parādnieks ir vienīgais pilnsabiedrības biedrs).
Attiecībā uz pilnsabiedrībām, kurās pēc parādnieka izstāšanās paliek vēl citi biedri, secināms, ka administratoram ir pienākums kā parādnieka pārstāvim izstāties no šīm pilnsabiedrībām. Proti, viens no sabiedrības biedra izstāšanās pamatiem ir sabiedrības biedra atzīšana par maksātnespējīgu.[3] Attiecībā uz pilnsabiedrībām, kurās parādnieks ir vienīgais biedrs, norādāms, ka pilnsabiedrību pārstāv tās biedri [4], kuri turklāt par pilnsabiedrības saistībām atbild ar visu savu mantu.[5] Attiecīgi administrators ir vienīgā persona, kas ir atbildīga par pilnsabiedrības, kuras vienīgais biedrs ir parādnieks, pārvaldīšanu un ir tiesīga darboties pilnsabiedrības vienīgā biedra vārdā. Līdz ar to administratoram ir jāveic visas Komerclikumā noteiktās darbības, kas paredzētas, lai likvidētu pilnsabiedrību. Komerclikuma 97. panta pirmā daļa noteic, ka pilnsabiedrība var tikt izbeigta tostarp ar sabiedrības biedru lēmumu vai ar tiesas nolēmumu.
Vēršama uzmanība, ka katras konkrētās situācijas izvērtēšana un attiecīgo tiesisko līdzekļu izvēle ir administratora ekskluzīvā kompetencē, lai atbilstoši Maksātnespējas likuma regulējumam nodrošinātu efektīvu un likumīgu maksātnespējas procesa norisi un mērķu sasniegšanu. Līdz ar to administratoram kā savas jomas speciālistam pašam ir jāizlemj par Maksātnespējas likumam atbilstošu rīcību konkrētās situācijās, jo atbildība par pieņemto lēmumu izriet no administratora pienākumiem.
[1] Rīgas rajona Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada 20. novembra lēmums lietā Nr. 29489219.
[2] Maksātnespējas likuma 64. panta pirmās daļas 1. punkts.
[3] Komerclikuma 97. panta otrās daļas 2. punkts.
[4] Komerclikuma 91. panta pirmā daļa.
[5] Komerclikuma 94. panta pirmā daļa.
- Administrators nav būvniecības eksperts, kurš ir tiesīgs izvērtēt būvdarbu izpildes apjomu un kvalitāti, bet to ir tiesīgs izvērtēt tikai sertificēts būvinženieris un attiecīgi uzņemties atbildību. Pieprasot parakstīt administratoram būvdarbu izpildes pieņemšanas – nodošanas aktu pasūtītājam jāsaprot, ka šādam apliecinājumam būtu formāls raksturs, kas būvniecības nozarē nav pieļaujams.
Iesniegumā norādīts, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā ir saņemts lūgums un vēstules no būvniecības objektu pasūtītāja, kurš lūdz parakstīt un iesniegt būvdarbu pieņemšanas – nodošanas aktus par izpildītiem darbiem, kas izpildīti līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai. Līdz ar to tiek lūgts sniegt viedokli, vai administratoram ir tiesības parakstīt parādnieka vārdā līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai izpildīto būvdarbu pieņemšanas – nodošanas aktus (aktus par konstatētiem defektiem objektā vai aktus par daļēji izpildītiem darbiem).
Ar juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdi administrators savas pilnvaras īsteno atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajam regulējumam. Attiecīgi jautājumi, kuri ir saistīti ar parādnieka pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas noslēgtajiem līgumiem, ir risināmi atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajām administratora izvēles tiesībām par līgumu izpildi un izbeigšanu.[1] Administratora izvēles tiesības pēc būtības paredz tikai divus rīcības modeļus – turpināt līgumu, tas ir, prasīt līguma izpildi no otra līdzēja un turpināt pildīt līgumu arī pašam, vai arī atkāpties no līguma.[2]
Līdz ar to, ņemot vērā apstākli, ka konkrētajā gadījumā administrators ir pieņēmis lēmumu neturpināt parādnieka saimniecisko darbību, kas ļauj secināt, ka arī pirms parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas noslēgtie līgumi netiks turpināti, tad atkāpšanās no konkrētiem līgumiem īstenojama tikai Maksātnespējas likumā noteiktajā administratora izvēles tiesību kārtībā. Tomēr jāuzsver, ka minētās administratora tiesības nav paplašināmas tādējādi, ka administratoram, šo tiesību ietvaros, būtu pamats parakstīt jebkādus dokumentus saistībā ar pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas noslēgtajiem līgumiem.
Minētajam jautājumam ir nepieciešams adekvāts risinājums, lai nepamatoti neaizskartu trešo personu tiesības, konkrētajā gadījumā netiktu kavētas turpmākās darbības objekta nodošanai ekspluatācijā. Līdz ar to, nepastāvot konkrētam tiesiskajam regulējumam minētās situācijas risināšanai, situācija jārisina sadarbības ietvaros. Proti, informēt pašvaldības būvniecības objektu pasūtītāju, pirmkārt, par administratora kompetences un atbildības robežām. Otrkārt, jānorāda, ka atzinumu par izpildīto būvdarbu kvalitāti var sniegt tikai sertificēts būvinženieris un tikai minētais speciālists, ņemot vērā konkrētās situācijas apstākļus, ir tiesīgs parakstīt būvdarbu pieņemšanas - nodošanas aktus. Tas savukārt nozīmē, ka administratoram ir nepieciešams maksātnespējas procesā pieaicināt speciālistu – sertificētu būvinženieri, kas vienlaikus ietver rēķināšanos ar Maksātnespējas likumā noteikto kārtību un nosacījumiem par speciālistu pieaicināšanu maksātnespējas procesā.[3]
[1] Maksātnespējas likuma 101. pants.
[2] Maksātnespējas likuma 101. panta pirmā un (11) daļa.
[3] Maksātnespējas likuma 67. panta 13. punkts.
- Gadījumā, ja administrators nav konstatējis tiesiskus šķēršļus izsniegt informāciju kreditoram, tad administratoram ir jānodrošina iespēja iepazīties ar pieprasīto informāciju, tajā skaitā, arī izsniegt dokumentu kopijas.
Iesniegumā lūgts sniegt viedokli, vai administratoram ir pienākums vai tiesības izsniegt kreditoram parādnieka dokumentu kopijas (kreditora pieprasītie dokumenti ir dokumenti, kas sagatavoti pirms parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas dienai, proti, ārpus maksātnespējas procesa).
Atbilstoši Maksātnespējas likuma 6. panta 7. punktam maksātnespējas procesos ir piemērojams atklātības princips. Lai nodrošinātu uzticamību, informācijai par procesu ir jābūt pieejamai visām procesā iesaistītajām personām, tādējādi veicinot šo personu interešu ievērošanu un procesa mērķu sasniegšanu. Izņēmums ir informācija, kuras neierobežota izpaušana varētu kaitēt parādnieka vai kreditoru likumīgajām interesēm.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 26. panta trešās daļas 2. punktu administratoram ir pienākums sniegt informāciju par juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi tiesai, kreditoriem, Maksātnespējas kontroles dienestam un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām.
Maksātnespējas likuma 81. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa efektīvas un likumīgas gaitas nodrošināšanai administrators Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā ziņo kreditoriem šā panta pirmajā daļā noteiktās ziņas. Savukārt saskaņā ar Maksātnespējas likuma 81. panta otro daļu administrators ziņo kreditoriem par citiem jautājumiem, kuriem ir nozīme juridiskās personas maksātnespējas procesa norisē. Tas nozīmē, ka minētā tiesību norma paplašina šī panta pirmajā daļā ietverto jautājumu loku, proti, ka kreditoram ir tiesības iepazīties arī ar cita veida informāciju.
Attiecīgi tiesības uz informāciju ir jebkuram kreditoram, ja informācija ir nepieciešama, lai pārliecinātos par attiecīgā kreditora interešu ievērošanu. Tai pat laikā, atbilstoši Maksātnespējas likuma 6. panta 7. punktā norādītajam, atklātības princips nevar būt absolūts un tas nenosaka obligātu pienākumu administratoram maksātnespējas procesa ietvaros padarīt pieejamu jebkura veida informāciju. Proti, administratoram ir jāparedz tiesības, saņemot konkrētu informācijas pieprasījumu, izvērtēt šādas informācijas sniegšanas tiesiskumu un pieļaujamību attiecībā uz tādu informāciju, kuras neierobežota izpaušana varētu kaitēt parādnieka vai kreditoru likumīgajām interesēm.
Minēto vienlaikus apstiprina tiesu praksē atzītais, ka kreditoram, nekavējot maksātnespējas procesu, ir tiesības saņemt no administratora informāciju par sabiedrības darbību un iepazīties ar visiem sabiedrības dokumentiem, kas attiecas uz konkrētā kreditora interesēm un konkrētu interešu aizsardzību. Šīs tiesības nevar tikt balstītas uz "kreditora aizdomām" vai kreditora vēlmi apzināt nekonkrētus apstākļus. Savukārt administratoram savas kompetences robežās, neaizskarot citu kreditoru intereses, lieki nekavējot un nesadārdzinot maksātnespējas procesu, jānodrošina minēto tiesību ievērošana, sniedzot pamatotu rakstveida atbildi vai arī iepazīstinot kreditoru ar konkrētiem, kreditora intereses saturošiem, administratora rīcībā esošiem materiāliem.[1]
Līdz ar to, ja administrators ir saņēmis kreditora lūgumu izsniegt konkrētus parādnieka dokumentus, tad šādu lūgumu var apmierināt tikai tādā gadījumā, ja tas ir pamatots un satur būtisku informāciju, kas nepieciešama kreditoru interešu aizsardzības ievērošanas nodrošināšanai.
Savukārt informācijas izsniegšanas izvērtēšana ir administratora ekskluzīvā kompetence. Administratoram, saņemot pieprasījumu no kreditora par informācijas sniegšanu, ir jāizvērtē pieprasījuma sniegšanas tiesiskumu un pieļaujamību attiecībā uz tādu informāciju, kuras neierobežota izpaušana varētu kaitēt parādnieka vai kreditoru likumīgajām interesēm. Turklāt gadījumā, ja administrators, izvērtējot informācijas pieprasījumu konstatē, ka konkrēta informācija nav izsniedzama tā iemesla dēļ, ka tā var kaitēt parādnieka vai kreditoru likumīgajām interesēm, tad atteikumam ir jābūt attiecīgi pamatotam.
Tāpat administratoram, vērtējot pieprasījuma pamatotību, ir jāizvērtē, vai pieprasītā informācija nesatur fizisko personu datus atbilstoši Regulai (ES) 2016/679.
Savukārt, kas attiecas uz informāciju, kura satur personas datus, tad būtiski ņemt vērā, ka par personas datu apstrādes atbilstību Regulai (ES) 2016/679 ir atbildīgs pārzinis – fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus[2] (tātad, konkrētajā maksātnespējas procesā ieceltais administrators). No minētā izriet, ka visa informācija par esošo personas datu apstrādi (tai skaitā par personas datu apstrādes tiesisko pamatu, mērķi un apjomu) ir pārziņa rīcībā un tikai pārzinis var izvērtēt attiecīgos personas datu apstrādes aspektus. Administrators konkrētā maksātnespējas procesā ir datu pārzinis ar visiem no Regulas (ES) 2016/679 izrietošajiem pārziņa pienākumiem un atbildību, tajā skaitā nodrošinot datu apstrādes pārredzamības, pārskatatbildības u.c., principus atbilstoši Regulas (ES) 2016/679 noteikumiem.
Ņemot vērā minēto, gadījumā, ja administrators nav konstatējis tiesiskus šķēršļus izsniegt informāciju kreditoram, tad administratoram ir jānodrošina iespēja iepazīties ar pieprasīto informāciju, tajā skaitā, arī izsniegt dokumentu kopijas.
Papildus vēršama uzmanība, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 26. panta trešās daļas 8. punktu arī administratoram ir pienākums sniegt tiesībaizsardzības institūcijām ziņojumus un materiālus par juridiskās personas maksātnespējas procesā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai.
Vienlaikus vēršama uzmanība, ka katras konkrētās situācijas izvērtēšana un attiecīgo tiesisko līdzekļu izvēle ir administratora ekskluzīvā kompetencē, lai atbilstoši Maksātnespējas likuma regulējumam nodrošinātu efektīvu un likumīgu maksātnespējas procesa norisi un mērķu sasniegšanu. Līdz ar to administratoram kā savas jomas speciālistam ir jāspēj izlemt par pareizo rīcību konkrētās situācijās, jo atbildība par pieņemto lēmumu izriet no administratora pienākumiem.
[1] Kuldīgas rajona tiesas 2009. gada 9. decembra lēmums lietā Nr. 19052909.
[2] Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. apakšpunkts.