Publicēts: 11.10.2026.
- Ja visas saistības tiek segtas līdz lietas izskatīšanas dienai, tad ir skaidrs, ka tiesa lemj par lietas izbeigšanu, jo vairs nepastāv minētajā pieteikumā norādītā maksātnespējas procesa pazīme. Savukārt, ja parādnieks līdz lietas izskatīšanas dienai ir sedzis daļu no pieteikumā norādītajām parādsaistībām, tad tiesai ir pamats šādu pieteikumu noraidīt, nolūkā novērst juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu. Turklāt pēc būtības abos minētajos gadījumos attiecīgā maksātnespējas procesa pazīme vairs nepastāv (pilnīgi vai daļēji segtas saistības).
Iesniegumā lūgts skaidrot Civilprocesa likuma normu piemērošanu Maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanā, ja pieteikums tiek iesniegts tiesā atbilstoši Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 2. punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei. Proti, vai gadījumos, kad pieteikums iesniegts atbilstoši iepriekš minētajai Maksātnespējas likuma maksātnespējas procesa pazīmei un parādsaistības tiek segtas daļēji, novēršot maksātnespējas procesa pazīmi, tad tiesai saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.13 panta vienpadsmito daļu nav pamata pasludināt juridiskās personas maksātnespēju un kreditora pieteikums noraidāms, vai Civilprocesa likuma 363.13 panta kādai no norādītajām daļām ir prioritāra nozīme maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanā, ja ir, tad kādos gadījumos?
[1] Vispirms norādāms, ka Maksātnespējas kontroles dienestam normatīvie akti[1] neparedz tiesības iesaistīties atzinuma sniegšanā par maksātnespējas procesa pieteikuma pamatotības izvērtēšanu, jo šis jautājums ietilpst tiesas ekskluzīvā kompetencē.
Ņemot vērā minēto, Maksātnespējas kontroles dienests sniedz viedokli tiktāl, lai nodrošinātu vienveidīgas maksātnespējas tiesību piemērošanas prakses veidošanos.
[2] Saskaņā ar Maksātnespējas likumu[2] katra maksātnespējas pazīme ir patstāvīga un tā ir piemērojama, iestājoties noteiktam faktisko apstākļu kopumam.
Attiecīgi, lai tiesa pasludinātu maksātnespējas procesu, Maksātnespējas likumā[3] un Civilprocesa likumā[4] pieteicējam ir noteikts pienākums iesniegt tiesai noteikta satura ziņas. Tā ir obligāta prasība, lai tiesa lemtu par maksātnespējas procesa pasludināšanu. Tas nozīmē, ka normatīvajos aktos minētajām nepieciešamajām ziņām (tostarp maksātnespējas procesa pazīmei), kuras sniedzamas tiesā un uz kuru pamata tiesa var pasludināt maksātspējas procesu, ir juridiska nozīme.
Tā, piemēram, atbilstoši Civilprocesa likumā[5] noteiktajam, ja pieteikumā norādītā maksātnespējas procesa pazīme netiek konstatēta, tiesa maksātnespējas procesa pieteikumu noraida un izbeidz juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu, kā arī izlemj jautājumu, vai maksātnespējas procesa pieteikums atzīstams par nepamatotu vai apzināti nepatiesu. Tātad tiesa attieksmi pret maksātnespējas procesa pieteikumu pauž (vērtē, vai pieteikums bijis nepamatots vai apzināti nepatiess) pēc tam, kad tā nekonstatē norādīto maksātnespējas procesa pazīmi.[6]
Saistībā ar minēto būtiski akcentēt, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt tiesā gan pats parādnieks, gan kreditors. Pirmajā gadījumā parādnieks ar maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu pats atzīst maksātnespējas iestāšanās faktu un brīvprātīgi piekrīt tās negatīvajām sekām – mantas pārdošanai un likvidācijai.[7] Savukārt gadījumā, kad juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz kreditors, tad Maksātnespējas likumā noteiktās maksātnespējas procesa pazīmes konstatēšanai ir būtiska nozīme, jo maksātnespējas process nav parādu piedziņas instruments.
Tādējādi likumdevējs acīmredzot ir paredzējis iespēju Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā novērst maksātnespējas procesa pasludināšanu uzņēmumam, kas pēc būtības ir maksātspējīgs. Uz to norāda arī attiecīgās Civilprocesa likuma normas, proti: 1) tiesa lemj par lietas izbeigšanu, ja maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs atsauc savu pieteikumu tāpēc, ka parādnieks līdz lietas izskatīšanas dienai ir labprātīgi sedzis maksātnespējas procesa pieteikumā minētās parādsaistības [..][8] un 2) tiesa noraida maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pieteikuma izskatīšanas dienā tiesa nekonstatē tajā norādīto maksātnespējas procesa pazīmi, jo parādnieks līdz lietas izskatīšanas dienai ir sedzis daļu no pieteikumā norādītajām parādsaistībām nolūkā novērst juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu [..].[9]
Proti, ja visas saistības tiek segtas līdz lietas izskatīšanas dienai, tad ir skaidrs, ka tiesa lemj par lietas izbeigšanu, jo vairs nepastāv minētajā pieteikumā norādītā maksātnespējas procesa pazīme. Savukārt, ja parādnieks līdz lietas izskatīšanas dienai ir sedzis daļu no pieteikumā norādītajām parādsaistībām, tad tiesai ir pamats šādu pieteikumu noraidīt, nolūkā novērst juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu. Turklāt pēc būtības abos minētajos gadījumos attiecīgā maksātnespējas procesa pazīme vairs nepastāv (pilnīgi vai daļēji segtas saistības).
Tātad Civilprocesa likuma regulējums, izlemjot maksātnespējas procesa pieteikumu, nav saistāms ar attiecīgo normu prioritārās piemērošanas secību, bet gan faktisko apstākļu atbilstību minētajam regulējumam.
[1] Maksātnespējas likuma 173. panta pirmā daļa un Maksātnespējas likuma 174.1 pants.
[2] Maksātnespējas likuma 57. pants.
[3] Maksātnespējas likuma 57. pants.
[4] Civilprocesa likuma 363.3 pants.
[5] Civilprocesa likuma 363.13 devītā daļa.
[6] Alliks A. Reiderisms un Krimināllikuma 214. pants. Jurista Vārds, 12. 05. 2015., Nr. 19 (871).
[7] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2012. gada 20. decembra spriedums lietā Nr. SPC-54/2012; Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2013. gada 18. janvāra spriedums lietā Nr. SPC-3/2013.
[8] Civilprocesa likuma 363.13 desmitā daļa.
[9] Civilprocesa likuma 363.13 11. daļa.
- Gadījumā, ja darba devējs neizmaksā darbiniekam pienākošos darba samaksu, vispirms darbiniekam jāvēršas tiesā ar prasības pieteikumu par neizmaksātās darba samaksas piedziņu. Ja naudas līdzekļus neizdodas atgūt, darbinieks var iesniegt tiesā darba devēja maksātnespējas pieteikumu.
- No tiesas izdevumu samaksas atbrīvots juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs, ja tiesas nolēmuma par darba samaksas piedziņu izpilde atzīta par neiespējamu.
- Tiesa var pilnīgi vai daļēji atbrīvot darbinieku no maksātnespējas procesa depozīta samaksas, ja viņš maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz pēc tam, kad, piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka un darbinieks, ievērojot viņa mantisko stāvokli, nevar iemaksāt maksātnespējas procesa depozītu.
Iesniegumā lūgts sniegt viedokli, kā rīkoties situācijā, ja darba devējs neizmaksā darbiniekam pienākošos darba samaksu.
Juridiskās personas (darba devēja) maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt darbinieks, kuram ir vai ir bijušas darba tiesiskās attiecības ar parādnieku,[1] ja darba devējs divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas nav pilnībā izmaksājis darba algu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.[2]
Jāņem vērā, ka par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu tiesā jāmaksā tiesas izdevumi[3] (valsts nodeva) 355 euro apmērā un juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa[4] divu minimālo mēnešalgu apmērā (šobrīd 1400 euro).
Vienlaikus no tiesas izdevumu samaksas atbrīvots juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs, ja tiesas nolēmuma par darba samaksas piedziņu izpilde atzīta par neiespējamu.[5]
Tāpat tiesa var pilnīgi vai daļēji atbrīvot darbinieku no maksātnespējas procesa depozīta samaksas, ja viņš maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz pēc tam, kad, piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka un darbinieks, ievērojot viņa mantisko stāvokli, nevar iemaksāt maksātnespējas procesa depozītu.[6]
Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību regulē Civilprocesa likums[7]. Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, pieteikumā norāda, par kādu laikposmu nav izmaksāta darba samaksa un kaitējuma atlīdzība, un tam pievieno darba devēja izsniegtu izziņu par darba samaksas un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, bet, ja darba devējs minēto izziņu nav izsniedzis, šo faktu norāda pieteikumā.[8]
Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieka pārvaldīšanu veic administrators, kurš veic Maksātnespējas likumā noteiktos pienākumus.[9]
Pēc darba devēja (juridiskās personas) maksātnespējas procesa pasludināšanas darbiniekam ir jāpiesaka kreditora prasījums administratoram, kurš lemj par prasījuma atzīšanu un iekļaušanu kreditoru prasījumu reģistrā.[10]
Kreditora prasījums ir jāiesniedz administratoram viena mēneša laikā pēc ieraksta par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu izdarīšanas maksātnespējas reģistrā.[11] Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams bez maksas, un tā ierakstiem ir publiska ticamība.[12]
Ja kreditors nokavējis iepriekš minēto prasījumu iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns. Pēc šā termiņa iestājas noilgums, līdz ar to kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku.[13]
Saņemot pieteikumu, administrators var vērsties Maksātnespējas kontroles dienestā ar iesniegumu darbinieku prasījumu apmierināšanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda (turpmāk šajā skaidrojumā – fonds) līdzekļiem, un Maksātnespējas kontroles dienests lemj par naudas līdzekļu piešķiršanu darbinieku prasījumu apmierināšanai vai par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus.[14]
No fonda līdzekļiem tiek apmierināti tikai likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" noteiktie maksātnespējīgā darba devēja neapmaksātie darbinieku prasījumi un ar tiem saistītie nodokļu maksājumi. Ar plašāku informāciju var iepazīties Tiesu administrācijas mājas lapā, sadaļā "Darbinieku prasījumi".
Darbiniekam izmaksājamā summa darba samaksai, atlīdzībai par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzībai par cita veida apmaksātu prombūtni un atlaišanas pabalstam kopā nepārsniedz VID deklarēto darbinieka ienākumu apmēru attiecīgajā periodā.[15]
Apmērs, kādā tiek veikta naudas līdzekļu izmaksa no fonda, ir ierobežots, ņemot vērā katra darbinieka konkrēto prasījumu un valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, tādēļ darbinieku prasījumi no fonda līdzekļiem ne vienmēr tiek segti pilnā apmērā. Darbinieku prasījumi atlikušajā daļā (daļā, kas netiek segta no fonda) apmierināmi Maksātnespējas likuma 118. pantā noteiktajā kreditoru prasījumu segšanas kārtībā.
[1] Maksātnespējas likuma 60. panta otrā daļa.
[2] Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 4. punkts.
[3] Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 3. punkts.
[4] Maksātnespējas likuma 62. panta pirmā daļa.
[5] Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 1.2 punkts.
[6] Maksātnespējas likuma 62. panta septītā prim daļa.
[7] Civilprocesa likuma 46.1 nodaļa.
[8] Civilprocesa likuma 363.2 panta piektā daļa.
[9] Maksātnespējas likuma 63. panta pirmās daļas 2. punkts.
[10] Maksātnespējas likuma 65. panta 3. punkts.
[11] Maksātnespējas likuma 73. panta pirmā daļa.
[12] Maksātnespējas likuma 12. panta pirmā daļa.
[13] Maksātnespējas likuma 73. panta otrā daļa.
[14] Likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" 8. pants.
[15] Turpat.
- Tiesa var pilnīgi vai daļēji atbrīvot darbinieku no maksātnespējas procesa depozīta samaksas, ja viņš maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz pēc tam, kad, piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka un darbinieks, ievērojot viņa mantisko stāvokli, nevar iemaksāt maksātnespējas procesa depozītu.
Iesniegumā lūgts sniegt viedokli, kā rīkoties situācijā, ja darba devējs nepilda tiesas spriedumu un neizmaksā darbiniekam pienākošos darba algu?
Juridiskās personas (darba devēja) maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt darbinieks, kuram ir vai ir bijušas darba tiesiskās attiecības ar parādnieku,[1] ja darba devējs divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas nav pilnībā izmaksājis darba algu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.[2]
Jāņem vērā, ka par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu tiesā jāmaksā tiesas izdevumi[3] (valsts nodeva) 355 euro apmērā un juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa[4] divu minimālo mēnešalgu apmērā (šobrīd 1240 euro).
Vienlaikus no tiesas izdevumu samaksas atbrīvots juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs, ja tiesas nolēmuma par darba samaksas piedziņu izpilde atzīta par neiespējamu.[5]
Tāpat tiesa var pilnīgi vai daļēji atbrīvot darbinieku no maksātnespējas procesa depozīta samaksas, ja viņš maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz pēc tam, kad, piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka un darbinieks, ievērojot viņa mantisko stāvokli, nevar iemaksāt maksātnespējas procesa depozītu.[6]
Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību regulē Civilprocesa likums[7]. Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, pieteikumā norāda, par kādu laikposmu nav izmaksāta darba samaksa un kaitējuma atlīdzība, un tam pievieno darba devēja izsniegtu izziņu par darba samaksas un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, bet, ja darba devējs minēto izziņu nav izsniedzis, šo faktu norāda pieteikumā.[8]
Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieka pārvaldīšanu veic administrators, kurš veic Maksātnespējas likumā noteiktos pienākumus.[9]
Pēc darba devēja (juridiskās personas) maksātnespējas procesa pasludināšanas darbiniekam ir jāpiesaka kreditora prasījums administratoram, kurš lemj par prasījuma atzīšanu un iekļaušanu kreditoru prasījumu reģistrā.[10]
Kreditora prasījums ir jāiesniedz administratoram viena mēneša laikā pēc ieraksta par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu izdarīšanas maksātnespējas reģistrā.[11] Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams bez maksas, un tā ierakstiem ir publiska ticamība.[12]
Ja kreditors nokavējis iepriekš minēto prasījumu iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns. Pēc šā termiņa iestājas noilgums, līdz ar to kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku.[13]
Saņemot pieteikumu, administrators var vērsties Maksātnespējas kontroles dienestā ar iesniegumu darbinieku prasījumu apmierināšanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda (turpmāk šajā skaidrojumā – fonds) līdzekļiem, un Maksātnespējas kontroles dienests lemj par naudas līdzekļu piešķiršanu darbinieku prasījumu apmierināšanai vai par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus.[14]
No fonda līdzekļiem tiek apmierināti tikai likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" noteiktie maksātnespējīgā darba devēja neapmaksātie darbinieku prasījumi un ar tiem saistītie nodokļu maksājumi. Ar plašāku informāciju var iepazīties Maksātnespējas kontroles dienesta mājas lapā, sadaļā "Darbinieku prasījumi".
Darbiniekam izmaksājamā summa darba samaksai, atlīdzībai par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzībai par cita veida apmaksātu prombūtni un atlaišanas pabalstam kopā nepārsniedz VID deklarēto darbinieka ienākumu apmēru attiecīgajā periodā.[15]
Apmērs, kādā tiek veikta naudas līdzekļu izmaksa no fonda, ir ierobežots, ņemot vērā katra darbinieka konkrēto prasījumu un valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, tādēļ darbinieku prasījumi no fonda līdzekļiem ne vienmēr tiek segti pilnā apmērā. Darbinieku prasījumi atlikušajā daļā (daļā, kas netiek segta no fonda) apmierināmi Maksātnespējas likuma 118. pantā noteiktajā kreditoru prasījumu segšanas kārtībā.
[1] Maksātnespējas likuma 60. panta otrā daļa.
[2] Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 4. punkts.
[3] Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 3. punkts.
[4] Maksātnespējas likuma 62. panta pirmā daļa.
[5] Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 1.2 punkts.
[6] Maksātnespējas likuma 62. panta septītā prim daļa.
[7] Civilprocesa likuma 46.1 nodaļa.
[8] Civilprocesa likuma 363.2 panta piektā daļa.
[9] Maksātnespējas likuma 63. panta pirmās daļas 2. punkts.
[10] Maksātnespējas likuma 65. panta 3. punkts.
[11] Maksātnespējas likuma 73. panta pirmā daļa.
[12] Maksātnespējas likuma 12. panta pirmā daļa.
[13] Maksātnespējas likuma 73. panta otrā daļa.
[14] Likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" 8. pants.
[15] Turpat.
- Pieteikuma saturu un iesniegšanas kārtību tiesā regulē Civilprocesa likums.
Kam un kā kreditors var iesniegt uzņēmuma (SIA) maksātnespējas procesa pieteikumu?
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.1 panta pirmo daļu juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu atbilstoši parādnieka, kreditora vai Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pieteikumam tiesa izskata pēc parādnieka juridiskās adreses, kas parādniekam bija reģistrēta trīs mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 363.2 pantam kreditors juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumā norāda: 1) kreditora firmu (nosaukumu), tostarp arī reģistrācijas numuru un juridisko adresi; 2) parādnieka firmu (nosaukumu), reģistrācijas numuru un juridisko adresi; 3) maksātnespējas procesa pazīmi; 4) parādnieka juridisko adresi, kas parādniekam bija reģistrēta trīs mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā.
Juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes ir noteiktas Maksātnespējas likuma 57. panta pirmajā daļā. Parādniekam piemēro juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja ir kāda no šajā normā minētajām pazīmēm.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.2 panta ceturto daļu, iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, ja parādnieks nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības konkrētā apmērā un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pastā komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu, pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma pamatojumu un apmēru, brīdinājuma par nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu kopiju, dokumentus par brīdinājuma izsniegšanu vai nosūtīšanu (kvīti par dokumenta nosūtīšanu ar sūtījuma satura apliecinājumu), kā arī pieteikumā apliecina, ka parādnieks nav pret to cēlis pamatotus iebildumus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.2 panta piekto daļu, iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, ja parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas, pieteikumā norāda, par kādu laikposmu nav izmaksāta darba samaksa un kaitējuma atlīdzība, un tam pievieno darba devēja izsniegtu izziņu par darba samaksas un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, bet, ja darba devējs minēto izziņu nav izsniedzis, šo faktu norāda pieteikumā.
Papildus norādāms, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.2 panta otro daļu, iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, kreditors pievieno dokumentus, kas apliecina valsts nodevas un citu tiesas izdevumu, kā arī maksātnespējas procesa depozīta samaksu. Pretējā gadījumā maksātnespējas procesa pieteikums tiks atstāts bez virzības.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 62. panta pirmo daļu juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa ir divu minimālo mēnešalgu apmērā, kas iemaksājama Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā. Papildus vēršam uzmanību uz ierobežojumiem juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 61. pantu juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu nedrīkst iesniegt nodrošinātais kreditors. Ja prasījums nav nodrošināts pilnībā, nodrošinātais kreditors juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt tikai nenodrošinātās prasījuma daļas apmērā. Nenodrošinātais kreditors nav tiesīgs iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja attiecībā uz parādnieku ir ierosināts vai tiek īstenots TAP.
Juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšana
- Par pienākuma iesniegt juridiskās maksātnespējas procesa pieteikumu nepildīšanu, ja šis parādnieka pienākums iestājas saistībā ar neizpildītām nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu saistībām, iestājas atbildība saskaņā ar Maksātnespējas likuma 178. pantu.
Iesniegumā lūgts sniegt skaidrojumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu.
Parādniekam piemēro juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja ir kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.
Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu (šobrīd 1400 euro) apmērā Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā. Maksātnespējas likums neparedz izņēmumus no juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksas veikšanas pienākuma, tostarp situācijā, ja uzņēmuma konti ir bloķēti vai uzņēmumam nav līdzekļu depozīta iemaksai.
Juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta mērķis (Maksātnespējas likuma 62. panta otrā daļa) ir segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, ja parādniekam nav mantas vai tās apmērs ir mazāks par depozīta apmēru un kreditori nav izlēmuši izmantot citu finansēšanas avotu.
Tāpat par parādnieka iesniegto juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu maksājama arī valsts nodeva 70 euro apmērā (Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 3. punkts).
Parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5., 6. vai 9. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm (Maksātnespējas likuma 60. panta trešā daļa).
Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu tiesai iesniedz Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā un Civilprocesa likuma 363.3 pantā noteikts maksātnespējas procesa pieteikuma saturs.
Maksātnespējas kontroles dienests vērš uzmanību, ka par pienākuma iesniegt juridiskās maksātnespējas procesa pieteikumu nepildīšanu, ja šis parādnieka pienākums iestājas saistībā ar neizpildītām nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu saistībām, iestājas atbildība saskaņā ar Maksātnespējas likuma 178. pantu.
Ar plašāku informāciju par juridiskās personas maksātnespējas procesu aicinām iepazīties Tiesu administrācijas tīmekļa vietnē, sadaļā "Juridiskas personas maksātnespējas process".
- Maksātnespējas likums neparedz izņēmumus no juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksas veikšanas pienākuma, tostarp situācijā, ja uzņēmuma konti ir bloķēti vai uzņēmumam nav līdzekļu depozīta iemaksai.
Iesniegumā lūgts sniegt skaidrojumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu, ja uzņēmumam nav līdzekļu valsts nodevas un depozīta samaksai.
Parādniekam piemēro juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja ir kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.
Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu (šobrīd 1240 euro) apmērā Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā. Maksātnespējas likums neparedz izņēmumus no juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksas veikšanas pienākuma, tostarp situācijā, ja uzņēmuma konti ir bloķēti vai uzņēmumam nav līdzekļu depozīta iemaksai.
Juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta mērķis (Maksātnespējas likuma 612. panta otrā daļa) ir segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, ja parādniekam nav mantas vai tās apmērs ir mazāks par depozīta apmēru un kreditori nav izlēmuši izmantot citu finansēšanas avotu.
Tāpat par parādnieka iesniegto juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu maksājama arī valsts nodeva 70 euro apmērā (Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 3. punkts).
Parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5., 6. vai 9. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm (Maksātnespējas likuma 60. panta trešā daļa).
Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu tiesai iesniedz Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā un Civilprocesa likuma 363.3 pantā noteikts maksātnespējas procesa pieteikuma saturs.
Maksātnespējas kontroles dienests vērš uzmanību, ka par pienākuma iesniegt juridiskās maksātnespējas procesa pieteikumu nepildīšanu, ja šis parādnieka pienākums iestājas saistībā ar neizpildītām nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu saistībām, iestājas atbildība saskaņā ar Maksātnespējas likuma 178. pantu.
Norādāms, ka saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, galvenais jebkura valdes locekļa pienākums ir nodrošināt kapitālsabiedrības darbības tiesiskumu. Līdz ar to par valdes locekļa pienākumu veikšanas izvērtēšanas kritēriju izmantojams Komerclikuma 169. panta pirmajā daļā noteiktais, ka valdes loceklim savi pienākumi ir jāveic kā krietnam un rūpīgam saimniekam.
Ja parādnieks ir kapitālsabiedrība un zaudējumus ir nodarījuši valdes locekļi, piemērojami Komerclikuma 169. panta noteikumi par valdes locekļu atbildību. Piemērojot zaudējumu atlīdzināšanas regulējumu maksātnespējas procesu ietvaros mērķis ir atgūt līdzekļus, no kuriem apmierināt kreditoru prasījumus.
- No maksātnespējas procesa depozīta un tiesas izdevumu samaksas var tikt atbrīvots tikai darbinieks, kurš iepriekš ir vērsies tiesā pret darba devēju par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, bet tiesas nolēmuma izpilde nav bijusi iespējama.
Iesniegumā lūgts sniegt skaidrojumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu.
Maksātnespējas likuma 57. panta pirmajā daļā ir noteiktas juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes, tai skaitā 4. punktā noteiktā pazīme – parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena.
Maksātnespējas likuma 62. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā.
Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka par kreditora iesniegto juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu maksājama valsts nodeva 355 euro apmērā.
Maksātnespējas likuma 62. panta 7.1 daļā noteikts, ka tiesa var pilnīgi vai daļēji atbrīvot darbinieku no maksātnespējas procesa depozīta samaksas, ja viņš maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz pēc tam, kad, piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka un darbinieks, ievērojot viņa mantisko stāvokli, nevar iemaksāt maksātnespējas procesa depozītu.
Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 1.2 punktā noteikts, ka no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti pieteikuma iesniedzēji – par juridiskās personas maksātnespējas pieteikumu, ja tiesas nolēmuma par darba samaksas piedziņu izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā atzīta par neiespējamu.
Secināms, ka no maksātnespējas procesa depozīta un tiesas izdevumu samaksas var tikt atbrīvots tikai darbinieks, kurš iepriekš ir vērsies tiesā pret darba devēju par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, bet tiesas nolēmuma izpilde nav bijusi iespējama.
Ievērojot minēto, Maksātnespējas kontroles dienests izstrādātajā infografikā ir iekļāvis norādi uz sākotnēju vēršanos tiesā pret darba devēju par darba samaksa piedziņu, ņemot vērā, ka šādā veidā darbinieks var aizsargāt savas tiesības bez papildus izdevumiem.
Vienlaikus, konstatējot Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 4. punktā noteikto juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmi, darbinieks ir tiesīgs iesniegt darba devēja maksātnespējas procesa pieteikumu arī tad, ja viņš nav iepriekš tiesājies ar darba devēju par darba samaksas piedziņu. Tomēr šādā gadījumā ir jāņem vērā, ka par maksātnespējas pieteikumu būs jāmaksā valsts nodeva 355,00 euro apmērā un juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā 1240 euro (t.i., kopsummā 1595,00 euro).
Jānorāda, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.2 panta pirmo prim daļu maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt arī vairāki kreditori (darbinieki) kopā, tādējādi valsts nodevas un depozīta maksājumus iespējams sadalīt savā starpā.
Administratora darbība, tiesības un pienākumi juridiskās personas maksātnespējas procesā
- Ja no pirkuma līguma izrietošās saistības ir izpildītas, tad ir pamats dzēst hipotēku. Savukārt administratoram ir maksātnespējas procesā visas pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, līdz ar to pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas nostiprinājuma lūgumu par ķīlas tiesību izbeigšanu ir tiesīgs parakstīt administrators.
Iesniegumā lūgts sniegt viedokli, vai administratoram ir tiesības parakstīt nostiprinājuma lūgumu par maksātnespējīgās juridiskās personas (turpmāk šajā skaidrojumā – parādnieks) labā nostiprinātās hipotēkas dzēšanu iesniegumā norādītajā situācijā.
Maksātnespējas kontroles dienests savas kompetences ietvaros sniedz šādu viedokli.
Maksātnespējas kontroles dienests sniedz atbildi tiktāl, lai nodrošinātu vienveidīgas maksātnespējas tiesību piemērošanas prakses veidošanos, vienlaikus izvairoties no konkrētā gadījuma izpētes, analīzes un atbildes sniegšanas par specifiskām ar konkrēto gadījumu saistītām juridiskām niansēm.
Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas Turpmāk parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, un šīs tiesības iegūst administrators.[1] Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība.[2] Turklāt administrators pārvalda mantu kā krietns un rūpīgs saimnieks.[3]
Ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu, uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu.[4] Ķīlas tiesība kā lietu tiesība ļauj ķīlas ņēmējam (kreditoram) izmantot ieķīlāto lietu kā parāda saistības nodrošinājumu tādējādi, ka viņš var dabūt parāda samaksu no pašas ieķīlātās lietas (lietošanas ķīla) vai arī tās pārdošanā saņemtās naudas.[5]
Ķīlas tiesība izbeidzas pati no sevis, kad dzēš prasījumu, kuram tā nodibināta, vienalga, kādā kārtā tas izdarīts.[6]
Savukārt par cesijas priekšmetu var būt dažāda veida prasījumi, neatkarīgi, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un nedroši.[7]
Cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdot (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja parādnieks par to nav bijis informēts.[8]
Agrākais kreditors, neraugoties uz cesiju, vēl joprojām skaitās par tādu līdz tam laikam, kamēr cesionārs nav dabūjis apmierinājumu no parādnieka, vai nav cēlis pret to prasību, vai vismaz nav tam pienācīgā kārtā par cesiju paziņojis.[9]
Ņemot vērā iepriekš minēto, ja no pirkuma līguma izrietošās saistības ir izpildītas, tad ir pamats dzēst hipotēku. Savukārt administratoram ir maksātnespējas procesā visas pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, līdz ar to pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas nostiprinājuma lūgumu par ķīlas tiesību izbeigšanu ir tiesīgs parakstīt administrators.
Vienlaikus vēršama uzmanība, ka katras konkrētās situācijas izvērtēšana un attiecīgo tiesisko līdzekļu izvēle ir administratora ekskluzīvā kompetencē, lai atbilstoši Maksātnespējas likuma regulējumam nodrošinātu efektīvu un likumīgu maksātnespējas procesa norisi un mērķu sasniegšanu. Līdz ar to administratoram kā savas jomas speciālistam pašam ir jāizlemj par Maksātnespējas likumam atbilstošu rīcību konkrētās situācijās, jo atbildība par pieņemto lēmumu izriet no administratora pienākumiem.
[1] Maksātnespējas likuma 63. panta pirmās daļas 1. punkts.
[2] Maksātnespējas likuma 64. panta pirmās daļas 1. punkts.
[3] Maksātnespējas likuma 95. panta trešā daļa.
[4] Civillikuma 1278. pants.
[5] Višņakova G., Civillikuma 1278. pants. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Lietas; Valdījums; Tiesības uz svešu lietu. R.: Mans Īpašums, 1998, 160. lpp.
[6] Civillikuma 1309. pants.
[7] Civillikuma 1798. pants.
[8] Civillikuma 1801. pants.
[9] Civillikuma 1804. pants.
- Administratoram, saņemot informācijas pieprasījumu, jāizvērtē tā pamatotība un mērķis, vienlaikus arī jāņem vērā Maksātnespējas likuma regulējums attiecībā uz ar maksātnespējas procesa norisi saistītās informācijas izsniegšanu, kā arī jāievēro parādnieka vai kreditoru likumīgās intereses.
Iesniegumā norādīts, ka administrators saņēmis vēstuli par informācijas un dokumentu izsniegšanu saistībā ar maksātnespējas procesa ietvaros noslēgto cesiju no personas, kura maksātnespējas procesā nav atzīta par parādnieka pārstāvi, kreditoru vai kādu citu personu, kurai saskaņā ar Maksātnespējas likumu ir tiesības saņemt dokumentus un informāciju par maksātnespējas procesa norisi.
Persona, kura lūgusi izsniegt dokumentus, bija atbildētājs tiesvedībā, kur parādnieka vārdā tika celta prasība par parāda piedziņu. Administrators, ievērojot Maksātnespējas likumā noteikto kārtību, šīs prasījuma tiesības cedēja. Par minēto tika sagatavots un nosūtīts paziņojums, ar kuru atbildētājs tika informēts par noslēgto cesiju.
Lūgts sniegt viedokli, vai administratoram ir jāsniedz dokumenti, kas saistīti ar parādnieka maksātnespējas procesu, personai, kas nav saistīta ar konkrētā maksātnespējas procesa norisi.
Administratora pienākums ir sniegt informāciju par juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi tiesai, kreditoriem, Maksātnespējas kontroles dienestam un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām. Līdz ar to likumdevējs ir ierobežojis to personu loku, kurām ir tiesības saņemt informāciju par parādnieka maksātnespējas procesu.[1]
Maksātnespējas likumā ir definēts atklātības princips, kurš nosaka, lai nodrošinātu uzticamību, informācijai par procesu ir jābūt pieejamai visām procesā iesaistītajām personām, tādējādi veicinot šo personu interešu ievērošanu un procesa mērķu sasniegšanu. Izņēmums ir informācija, kuras neierobežota izpaušana varētu kaitēt parādnieka vai kreditoru likumīgajām interesēm.[2] No minētā izriet, ka atklātības princips nav absolūts un tas nenosaka obligātu pienākumu administratoram maksātnespējas procesa ietvaros padarīt pieejamu jebkura veida informāciju.
Administratora ekskluzīvajā kompetencē ir izvērtēt, vai pieprasītās informācijas uzrādīšana un izsniegšana varētu kaitēt parādnieka vai kreditoru likumīgajām interesēm, vai kādai citai personai. Administratoram, izvērtējot informācijas sniegšanas iespējamību, ir jāizvērtē divi apstākļi: personas tiesības saņemt informāciju un parādnieka vai kreditoru likumīgo interešu ievērošana. Norādāms, ka pieprasot informāciju par parādnieka maksātnespējas procesu, personai ir jāpamato savs pieprasījums un jānorāda mērķis, kādam pieprasītā informācija tiks izmantota. Savukārt administratoram, lemjot par informācijas sniegšanu, ir jāizvērtē, vai personai ir tiesisks pamats iegūt šo informāciju.
Secināms, ka administratoram, saņemot informācijas pieprasījumu, jāizvērtē tā pamatotība un mērķis, vienlaikus arī jāņem vērā Maksātnespējas likuma regulējums attiecībā uz ar maksātnespējas procesa norisi saistītās informācijas izsniegšanu, kā arī jāievēro parādnieka vai kreditoru likumīgās intereses.
[1] Maksātnespējas likuma 26. panta trešās daļas 2. punkts
[2] Maksātnespējas likuma 6. panta 7. punkts
- Ķīlas ņemšana pirms parādnieka maksātnespējas procesa ķīlas ņēmējam garantē iespēju no ķīlas priekšmeta realizācijas apmierināt savus prasījumus prioritāri pār citiem kreditoriem un būtu tikai loģiski, ka šādas tiesības tiktu ievērotas arī ķīlas devējas maksātnespējas procesā, jo pretējā gadījumā ķīlas institūts kā tāds zaudētu jēgu.
Iesniegumā norādīts, ka juridiskās personas maksātnespējas procesā parādniekam ir nenodrošinātie kreditori un nodrošinātais kreditors, kura prasījuma tiesība ir nodrošināta ar komercķīlu, proti, visas parādnieka prasījuma tiesības un arī nākamās prasījuma tiesības līdz noteiktai summai ieķīlātas nodrošinātā kreditora labā.
Ar tiesas spriedumu apmierināta administratora iesniegtā prasība pret parādnieka pārstāvjiem par zaudējumu piedziņu.
Ņemot vērā iesniegumā norādītos apstākļus, lūgts sniegt viedokli par piedzīto zaudējumu novirzīšanu nodrošinātajam kreditoram juridiskās personas maksātnespējas procesā.
Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi[2] un sekmētu kreditoru aizsardzību.
Maksātnespējas procesa ietvaros tiek piemēroti Maksātnespējas likuma 6. pantā noteiktie principi, tostarp tiesību saglabāšanas princips, kreditoru vienlīdzības princips un saistību izpildes princips. Proti, kreditoriem tiek dotas vienādas iespējas piedalīties procesā un saņemt savu prasījumu apmierinājumu saskaņā ar saistībām, kuras tie nodibinājuši ar parādnieku pirms procesa uzsākšanas.
Nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības pret parādnieku vai trešo personu ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka mantu.[3]
Norādāms, ka ķīlas ņemšana pirms parādnieka maksātnespējas procesa ķīlas ņēmējam garantē iespēju no ķīlas priekšmeta realizācijas apmierināt savus prasījumus prioritāri pār citiem kreditoriem un būtu tikai loģiski, ka šādas tiesības tiktu ievērotas arī ķīlas devējas maksātnespējas procesā, jo pretējā gadījumā ķīlas institūts kā tāds zaudētu jēgu.[4]
Vienlaikus Maksātnespējas likums paredz administratoram pienākumu izvērtēt parādnieka darījumus un celt tiesā prasību par attiecīgā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu neatkarīgi no šā darījuma veida, ja tas noslēgts triju gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas un tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi, turklāt persona, ar kuru vai kurai par labu noslēgts darījums, zināja vai tai bija jāzina par šādu zaudējumu nodarīšanu.[5]
Maksātnespējas likuma darījumu apstrīdēšanas institūta būtība ir nodrošināt kreditoru prasījumu apmierināšanu un novērst tādu parādnieka rīcību, kas kaitē kreditoru kopuma interesēm.[6]
Administratora kā maksātnespējas procesa vadītāja ekskluzīvā kompetencē ir izvēlēties tiesiskos līdzekļus, lai atbilstoši Maksātnespējas likuma 26. panta otrajai daļai nodrošinātu efektīvu un likumīgu maksātnespējas procesa norisi un mērķu sasniegšanu, tostarp ievērojot tiesību saglabāšanas un saistību izpildes principus, ja vien administratoram nav pamata apstrīdēt pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas noslēgtos darījumus.
[1] Maksātnespējas kontroles dienesta 2023. gada 18. janvāra vēstule Nr. 1-57n/2023/49.
[2] Maksātnespējas likuma 4. panta pirmā daļa.
[3] Maksātnespējas likuma 7. panta pirmā daļa.
[4] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 30. augusta spriedums Lietā Nr. C27204111, SKC-111/2016.
[5] Maksātnespējas likuma 96. panta pirmās daļas 2. punkts.
[6] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2019. gada 16. decembra spriedums Lietā Nr. C29358817, SKC-294/2019.
- Katras konkrētās situācijas izvērtēšana un attiecīgo tiesisko līdzekļu izvēle ir administratora ekskluzīvā kompetencē, lai atbilstoši Maksātnespējas likuma regulējumam nodrošinātu efektīvu un likumīgu maksātnespējas procesa norisi un mērķu sasniegšanu, jo viņam ir pieejama vispilnīgākā informācija par procesa norisi.
Iesniegumā norādīts, ka no VID tika saņemta informācija, ka 2020. gadā parādnieks visus savus pamatlīdzekļus atsavināja citai juridiskai personai (turpmāk šajā skaidrojumā – atbildētājs), bet parādnieks nav nodevis dokumentus administratoram, kas apliecinātu šo faktu. Administrators cēla tiesā prasību par parāda piedziņu. Atbildētājs prasību neatzīst, jo saistības ir izbeigtas uz vairāku lūgumu pamata, tai skaitā savstarpēja ieskaita līguma. Vienlaikus administratora rīcībā esošie dokumenti neļauj gūt skaidru priekšstatu par darījumiem.
Lūgts sniegt viedokli par administratora celtās prasības uzturēšanas pamatiem un iespēju piedzīt parādu no atbildētāja un/vai zaudējumus no personām, kas piedalījās minētajos darījumos.
Administrators nodrošina efektīvu un likumīgu maksātnespējas procesa norisi un mērķu sasniegšanu.[2] Savukārt juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi.[3] No minētā izriet, ka administratora darbībām parādnieka maksātnespējas procesā ir jābūt efektīvām, likumīgām, kā arī vērstām uz kreditoru prasījumu apmierināšanu, un administratoram patstāvīgi ir jāpieņem tādi lēmumi, kas virzītu parādnieka maksātnespējas procesu uz mērķi.
Saskaņā ar Maksātnespējas likumā noteikto, administratoram ir pieejami šādi mantas atgūšanas mehānismi:
1) parādu atgūšana/piedziņa[4];
2) prasības celšana pret valdes locekli par zaudējumu piedziņu[5];
3) darījumu apstrīdēšana[6].
Līdz ar to administratora kompetencē ir izvēlēties attiecīgu instrumentu maksātnespējas procesa ietvaros, pastāvot noteiktiem tiesiskiem un faktiskiem apstākļiem. Tostarp administratoram ir iespēja arī celt prasību pret valdes locekli par dokumentu nenodošanu.[7] Attiecīgi administratoram katrā konkrētajā gadījumā jāizsver, kurš no minētajiem tiesiskajiem instrumentiem ir atbilstošākais, lai pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus.
Katras konkrētās situācijas izvērtēšana un attiecīgo tiesisko līdzekļu izvēle ir administratora ekskluzīvā kompetencē, lai atbilstoši Maksātnespējas likuma regulējumam nodrošinātu efektīvu un likumīgu maksātnespējas procesa norisi un mērķu sasniegšanu, jo viņam ir pieejama vispilnīgākā informācija par procesa norisi. Līdz ar to administratoram kā savas jomas speciālistam pašam ir jāizlemj par Maksātnespējas likumam atbilstošu rīcību konkrētās situācijās, jo atbildība par pieņemto lēmumu izriet no administratora pienākumiem. Maksātnespējas kontroles dienesta kompetencē neietilpt pieņemt lēmumus administratora vietā maksātnespējas procesa ietvarā.
[1] Maksātnespējas kontroles dienesta 2023. gada 3. aprīļa vēstule Nr. 1-57n/2023/258.
[2] Maksātnespējas likuma 26. panta otrā daļa.
[3] Maksātnespējas likuma 4. panta pirmā daļa.
[4] Maksātnespējas likuma 65. panta 6. punkts.
[5] Maksātnespējas likuma 72.¹ panta pirmā daļa.
[6] Maksātnespējas likuma 96. panta pirmā daļa.
[7] Maksātnespējas likuma 72.¹ panta trešā daļa.
- Maksātnespējas procesā nav piemērojams Komerclikumā noteiktais regulējums par mantas aizturēšanu un pārdošanu, jo tas neatbilst Maksātnespējas likumā noteiktajam speciālajam regulējumam par administratora rīcību ar trešajām personām piederošu mantu.
Iesniegumā lūgts sniegt skaidrojumu par šādiem jautājumiem:
1) vai Komerclikumā noteikto[1] aizturējuma tiesību piemērošanas gadījumā Civilprocesa likumā noteiktās zvērināta tiesu izpildītāja darbības saistībā ar aizturētās mantas izsoli veic administrators? Proti, vai Maksātnespējas likuma regulējums[2] ir piemērojams tikai attiecībā uz parādnieka mantas pārdošanu, vai pēc analoģijas šī norma būtu piemērojama arī attiecībā uz aizturētās mantas pārdošanu?
2) ja administrators drīkst pārdot aizturēto mantu, vai tās izsole izdarāma un īpašuma tiesības nostiprināmas uz ieguvēja vārda saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem par mantas pārdošanu piespiestā izsolē, ievērojot Maksātnespējas likumā[3] noteikto kārtību (tostarp otrās izsoles gadījumā ir lejupejošs solis)?
3) ja administrators nedrīkst pārdot aizturēto mantu, kāda būtu kārtība šādas mantas pārdošanai? Vai administratoram ir jāceļ tiesā prasība par parāda piedziņu un, labvēlīga tiesas lēmuma gadījumā, jāvēršas pie tiesu izpildītāja ar lūgumu vērst piedziņu uz aizturēto parādnieka mantu?
4) vai trešās personas mantas aizturēšana un pārdošana maksātnespējas procesā nav pretrunā ar Maksātnespējas likuma[4] nosacījumiem par administratora rīcību ar trešajām personām piederošu mantu?
5) vai un kā informācija par aizturēto mantu (no tās pārdošanas saņemtie līdzekļi un uzturēšanas izdevumi) būtu norādāma Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmā?
Komerclikumā noteiktās komersanta aizturējuma tiesības[5] aizsargā komersanta (kreditora) intereses gadījumos, kad komersanti, noslēdzot darījumu, savu iespējamo prasījumu nav nodrošinājuši ar pienācīgiem nodrošinājuma līdzekļiem. Tomēr situācijā, kad komersants iegūst maksātnespējas subjekta statusu, Komerclikumā noteikto aizturējuma tiesību izmantošanas iespējamība ir jāvērtē atbilstoši Maksātnespējas likuma kā speciālā regulējuma atbilstībai.
Juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas paredz, ka par maksātnespējīgās sabiedrības galvenajām finansiāli ieinteresētajām personām kļūst tās kreditori, kurus ekskluzīvās kompetences ietvaros pārstāv administrators. Attiecīgi viens no administratora galvenajiem pienākumiem, kas kalpo būtiskākā maksātnespējas procesa mērķa sasniegšanai, tas ir, kreditoru prasījumu apmierināšanai, ir atgūt debitoru parādus un veikt tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai.[6] Tāpat šim nolūkam administratoram ir jāizvērtē parādnieka darījumi un, pastāvot attiecīgajiem tiesiskajiem priekšnoteikumiem, jāceļ prasība tiesā saskaņā ar Maksātnespējas likuma noteikumiem.[7]
Līdz ar to Maksātnespējas procesa mērķa sasniegšanai ir piemērojami Maksātnespējas likumā noteiktie tiesiskie līdzekļi un nosacījumi. Viens no šādiem Maksātnespējas likumā noteiktajiem nosacījumiem paredz, ka parādnieka maksātnespējas procesā ir pārdodama tikai parādniekam piederoša manta.[8] Tāpat Maksātnespējas likumā detalizēti noregulēta administratora rīcība ar trešajām personām piederošu mantu, kura noteic, ka administrators nodrošina trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām.[9] Tātad, administratoram ir pienākums ne vien uzturēt trešajai personai piederošu mantu, bet arī to nodot (atgriezt) tās īpašniekam.[10]
No iepriekš minētā nepārprotami izriet, ka trešajām personām piederoša manta neietilpst parādnieka mantas jēdzienā, un administrators maksātnespējas procesa ietvaros nav tiesīgs atsavināt trešajai personai piederošo mantu, bet gan tikai parādniekam piederošu mantu.
Līdz ar to secināms, ja administrators īstenotu Komerclikumā noteiktās komersanta aizturējuma tiesības, kuras paredz iespēju pārdot trešajai personai piederošu mantu, tas būtu pretrunā Maksātnespējas likuma speciālajam regulējumam par nepieļaujamību pārdot trešajai personai piederošu mantu parādnieka maksātnespējas procesā.
Ņemot vērā minēto, Maksātnespējas kontroles dienests uzskata, ka maksātnespējas procesā nav piemērojams Komerclikumā noteiktais regulējums par mantas aizturēšanu un pārdošana, jo tas neatbilst Maksātnespējas likumā[11] noteiktajam speciālajam regulējumam par administratora rīcību ar trešajām personām piederošu mantu.
[1] Komerclikuma 399. pants.
[2] Maksātnespējas likuma 115. panta trešā daļa.
[3] Maksātnespējas likuma 115. pants.
[4] Maksātnespējas likuma 94. pants.
[5] Komerclikuma 399. pants.
[6] Maksātnespējas likuma 65. panta 6. punkts.
[7] Maksātnespējas likuma XVII nodaļa "Darījumu apstrīdēšana".
[8] Maksātnespējas likuma 92. pants.
[9] Maksātnespējas likuma 94. panta otrā daļa.
[10] Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2020. gada 2. jūlija lēmums lietā Nr. SKC-854/2020.
[11] Maksātnespējas likuma 94. pants.
- Parādnieka mantas apzināšanas mērķis ir konstatēt parādniekam piederošās mantas faktisko apjomu un sastāvu pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas. Maksātnespējas tiesību regulējumā tiek noteikts laika periods pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, kura laikā slēgtos darījumus ir iespējams apstrīdēt, ja tie ir radījuši zaudējumus (t.s. aizdomu periods). Ja administrators, pārņemot visus parādnieka dokumentus, konstatē, ka ir nepieciešams iegūt detalizētu informāciju, tad administrators ar pamatotu pieprasījumu vēršas pie kompetentās personas vai institūcijas.
Iesniegumā lūgts sniegt skaidrojumu uz šādiem jautājumiem:
1) par kādu laika periodu maksātnespējas procesa administrators apzina juridiskās personas mantu?
2) vai administratoram jāapzina arī tā manta, kas ir pārdota pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas?
3) vai administratoram ir jāapzina juridiskās personas parādi (jau segtās saistības)?
4) vai administratoram ir jāapzina un jāpieprasa informācija zvērinātiem tiesu izpildītājiem par piedzīto naudas līdzekļu apmēru pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas (pabeigtās izpildu lietās)?
[1] Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi.[1] Līdz ar to Maksātnespējas likumā noteiktais administratora pienākumu un tiesību apjoms ir vērsts uz to, lai minēto mērķi varētu sasniegt.
Lai noskaidrotu parādniekam piederošās mantas apjomu un sastāvu, administrators pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas nekavējoties uzsāk parādnieka dokumentu un mantas pilnu inventarizāciju[2]. Tas nozīmē, ka administrators noskaidro, kura manta ir atzīstama par parādnieka īpašumu un secīgi realizējama parādnieka maksātnespējas procesā. Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir jāizvērtē:
1) parādnieka grāmatvedības dokumenti;
2) parādnieka pārstāvja sniegtā informācija;
3) publiskajos reģistros norādītās ziņas attiecībā uz reģistrācijai pakļauto mantu (nekustamo īpašumu, transportlīdzekļiem u.tml.);
4) trešo personu iesniegtie pieprasījumi un pierādījumi par konkrētas mantas piederību, ja tādi tiek saņemti.
Ja administrators, veicot inventarizāciju[3] un apsekojot mantas sastāvu dabā, konstatē, ka faktiskais mantas sastāvs neatbilst tam, kāds atspoguļots parādnieka pārstāvja nodotajos grāmatvedības dokumentos, administratoram ir jāvēršas pie parādnieka pārstāvja, lai noskaidrotu un iegūtu pierādījumus par to, kādēļ faktiski dabā konstatētais atšķiras no dokumentos norādītā un jāpieprasa iesniegt dokumentus, par konstatētās mantas piederību parādniekam.
Līdz ar to, atbildot uz pirmo jautājumu norādāms, ka primāri parādnieka mantas apzināšanas mērķis ir konstatēt parādniekam piederošās mantas faktisko apjomu un sastāvu pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas.
[2] Atbildot uz otro jautājumu jāuzsver, ka maksātnespējas tiesību regulējumā tiek noteikts laika periods pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, kura laikā slēgtos darījumus ir iespējams apstrīdēt, ja tie ir radījuši zaudējumus (t.s. aizdomu periods).
Maksātnespējas likumā ir noteikts plašs administratora pienākumu apjoms attiecībā uz parādnieka darījumu apstrīdēšanu, kas paredz darījumu izvērtēšanu un prasības celšanu tiesā par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu. Šādā gadījumā nepieciešams konstatēt:
1) kad darījums ir noslēgts (pirms vai pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas);
2) darījums noslēgts pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas;
3) četrus mēnešus vai triju gadu laikā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas[4] un ar to ir nodarīti zaudējumi parādniekam un persona, ar kuru vai kurai par labu noslēgts darījums, zināja vai tai bija jāzina par šādu zaudējumu nodarīšanu.[5]
Jāuzsver, ka minētā regulējuma mērķis ir garantēt administratora izvērtējamu tiem darījumiem, kas noslēgti pirms maksātnespējas pasludināšanas un tādējādi varētu būt par iemeslu parādnieka maksātnespējai vai kas tikuši vērsti uz parādnieka mantas nobēdzināšanu, izšķērdēšanu vai atsavināšanu par nepamatoti zemu cenu, lai izvairītos no parādsaistību samaksas, vai citām parādnieka darbībām, kas radījušas kaitējumu trešo personu interesēm. Savukārt prasību mērķis ir vērsts uz naudas līdzekļu iegūšanu, kas nepieciešami kreditoru prasījumu un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai. Tāpat jāuzsver, ka prasības iesniegšanas tiesā izvērtējums ir ekskluzīvā administratora kompetencē un prasības pamatotību izvērtē tiesa. Ar detalizētāku informāciju par darījumu apstrīdēšanu var iepazīties Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļa vietnē.[6]
[3] Savukārt atbilde uz trešo jautājumu par parādnieka pirms maksātnespējas procesa segto parādu apzināšanu ir saistīta ar atbildi uz otro jautājumu, proti, par administratora pienākumu izvērtēt parādnieka darījumus. Maksātnespējas likums[7] ļauj atprasīt naudas līdzekļus (maksājumus), ko parādnieks samaksājis parādu segšanai pēdējo sešu mēnešu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, kā arī pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, ja tiek konstatēti minētajā likumā paredzētie apstākļi.[8] Šī regulējuma mērķis ir atjaunot kreditoru vienlīdzību situācijā, kad parādnieks, būdams faktiski maksātnespējīgs, pilda saistības pret atsevišķiem preferētiem kreditoriem, vienlaikus nesedzot citu kreditoru prasījumus.[9]
Līdz ar to administratoram ir ne vien jāapzina, bet arī jāizvērtē parādnieka pirms maksātnespējas procesa segtie parādi, ja tie ir segti pēdējo sešu mēnešu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, kā arī pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, ievērojot attiecīgajā regulējumā paredzētos apstākļus.
[4] Maksātnespējas likumā administratoram ir noteiktas tiesības pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām bez maksas to rīcībā esošo juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju par parādnieku un parādnieka pārstāvjiem, tajā skaitā izmantojot Sistēmu.[10] Tāpat administratoram ir tiesības pieprasīt un saņemt no citām kompetentām personām un institūcijām to rīcībā esošo informāciju, kas saistīta ar juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi, tajā skaitā izmantojot Sistēmu.[11]
Līdz ar to, ja administrators, pārņemot visus parādnieka dokumentus,[12] konstatē, ka ir nepieciešams iegūt detalizētu informāciju, tad administrators ar pamatotu pieprasījumu vēršas pie kompetentās personas vai institūcijas.
[1] Maksātnespējas likuma 4. panta pirmā daļa.
[2] Maksātnespējas likuma 65. panta 2. punkts.
[3] Likuma "Par grāmatvedību" 11. pantā noteikts, ja ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, uzņēmums veic inventarizāciju, kurā nosaka visas uzņēmuma mantas un lietojumā esošās mantas apjomu dabā, kā arī salīdzina uzņēmuma un debitoru, un kreditoru prasījumu un saistību summas.
[4] Maksātnespējas likuma 96. panta pirmās daļas 1. un 2. punkts.
[5] Maksātnespējas likuma 96., 97., 98. un 99. pants.
[6] Pieejams:
[7] Maksātnespējas likuma 99. panta pirmā daļa.
[8] Maksātnespējas likuma 99. panta pirmās daļas 1. un 2. punkts.
[9] Augstākās tiesas apkopojums "Tiesu prakse lietās par darījumu apstrīdēšanu un zaudējumu piedziņu no parādnieka pārstāvjiem maksātnespējas procesu ietvaros".
[10] Maksātnespējas likuma 27. panta pirmās daļas 2. punkts.
[11] Maksātnespējas likuma 27. panta pirmās daļas 3. punkts.
[12] Maksātnespējas likuma 70. panta otrā daļa.