27. februārī Ventspilī norisinājās Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas organizētais 8 pasākumu cikla otrais seminārs sabiedrības informēšanai un iesaistīto speciālistu profesionālajai pilnveidei “Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība un valsts kompensācija cietušajiem”. Semināra laikā sociālās un tiesībaizsardzības jomas profesionāļi pauda viedokli, ka Ventspils reģionā ir izveidojusies sekmīga un efektīvi funkcionējoša starpinstitucionālā sadarbība, nodrošinot, ka personai krīzes situācijā tiek nekavējoties sniegta palīdzība un aizsardzība, kā arī tiek sniegts turpmāks atbalsts situācijas sakārtošanai un risināšanai, t.sk. sniedzot atbalstu juridiskās palīdzības, mediācijas vai valsts kompensācijas cietušajiem saņemšanai.
“Latvijā situācija ir satraucoša – tikai aptuveni 7 % iedzīvotāju zina, kur iespējams saņemt juridisko palīdzību, un daudzi, kuriem tā pienāktos, par šādu iespēju nemaz nezina. Tādēļ Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju ir uzsākusi sabiedrības informēšanas un iesaistīto speciālistu profesionālās pilnveides semināru ciklu “Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība un valsts kompensācija cietušajiem”, lai sniegtu praktiskas zināšanas par pieejamo atbalstu un stiprinātu izpratni par ikviena cilvēka tiesībām. Tiesības nav privilēģija – tās pienākas ikvienam, tādēļ aicinu speciālistus ar iegūtajām zināšanām dalīties arī ārpus profesionālās vides. Informēts cilvēks krīzes situācijā zina, kur vērsties pēc palīdzības, un nepaliek viens ar savām problēmām,”
Inese Lībiņa-Egnere, Tieslietu ministre.
Oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” pētījumā “Tiesībpratības mērījums 2025” konstatēts, ka 64 % iedzīvotāju nav informēti par atsevišķu sabiedrības grupu tiesībām saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, savukārt pētījumu centra SKDS aptauja liecina – tikai 7 % respondentu zina, kur šo palīdzību iespējams saņemt.
Seminārā tika skaidrots, ka tiesības uz valsts apmaksātu juridisko palīdzību ir personām ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, valsts vai pašvaldības apgādībā esošām personām, kā arī personām, kuras pēkšņi nonākušas krīzes vai smagā materiālā situācijā, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Savukārt valsts kompensācija cietušajiem pienākas personām, kas kriminālprocesā atzītas par cietušajām un kurām iestājušās noteiktas likumā paredzētās sekas.
Semināra gaitā tika aplūkotas arī vairākas praktiskas situācijas, analizējot, kurā brīdī un kā iestādes vai organizācijas iesaistās vai sadarbojās, lai nodrošinātu savlaicīgu palīdzību un atbalstu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības, mediācijas vai valsts kompensācijas cietušajiem saņemšanā. Pasākumā piedalījās Ventspils, Talsu un Kuldīgas pašvaldību nodarbinātie - pašvaldības policijas, sociālo dienestu, bāriņtiesu darbinieki, reģionā praktizējoši zvērināti advokāti, sertificēti mediatori un prokurori, Valsts policijas un Valsts probācijas dienesta nodarbinātie, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, veicinot pieredzes apmaiņu un vienotu izpratni par efektīvu atbalsta sniegšanu. Runājot par starpinstitucionālo sadarbību Ventspilī, sociālās un tiesībaizsardzības jomas profesionāļi pauda viedokli, ka reģionā ir izveidojusies sekmīga un efektīvi funkcionējoša sadarbības prakse. Pārstāvēto iestāžu un organizāciju profesionāļu sadarbība kopumā ir mērķtiecīga un balstīta savstarpējā sadarbībā, nodrošinot efektīvu ikdienas jautājumu risināšanu. Tika norādīts, ka regulāra informācijas apmaiņa, skaidri sadalītas atbildības jomas un kopīgi definēti mērķi, veicina saskaņotu rīcību un ļauj savlaicīgi reaģēt uz aktuālajiem izaicinājumiem. Esošie sadarbības rīki tika vērtēti kā atbilstoši, vienlaikus saglabājot spēju attīstīties.
Tiesu administrācijas pārstāvji iepazīstināja ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības un valsts kompensācijas cietušajiem piešķiršanas nosacījumiem, pieteikšanās kārtību un praktiskiem piemēriem. Semināra ietvaros tika sniegtas gan reālas, gan nestandarta situācijas no prakses, norādot uz konkrētiem rīcības scenārijiem, kā iesaistītajiem jomas profesionāļiem rīkoties dažādās situācijās un savlaicīgi nodrošināt personu piekļuvi nepieciešamajam atbalstam.
“Tiesu administrācija ir valsts pakalpojumu nodrošināšanas iestāde, un mūsu tiešā atbildība ir gādāt, lai valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība un valsts kompensācija cietušajiem būtu ne tikai formāli pieejama, bet arī sabiedrībai zināma un reāli sasniedzama. Šobrīd Latvijā ir aptuveni 60 tūkstoši iedzīvotāju ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, un pētījumi liecina, ka vēl ap 400 tūkstošiem cilvēku dzīvo uz krīzes robežas. Tieši šīs ir tās sabiedrības grupas, uz kurām mums savā darbībā un šodien šeit sanākušajiem organizāciju pārstāvjiem ir īpaši jāfokusējas, stiprinot mazāk aizsargāto personu tiesības un veicinot taisnīgu un pieejamu tiesiskuma īstenošanu,”
Jeļena Bārbale, Tiesu administrācijas direktora vietniece juridiskās palīdzības un valsts kompensācijas cietušajiem jautājumos.
Tiesu administrācija 2025. gadā saņēma 1217 valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumus. Visbiežāk palīdzība tika lūgta ģimenes tiesību jautājumos – laulības šķiršanā, uzturlīdzekļu piedziņā, saskarsmes tiesībās ar bērniem un bērna dzīvesvietas noteikšanā. Juridiskās palīdzības nodrošināšanai Tiesu administrācijai ir noslēgti 96 līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem visā Latvijā. Savukārt valsts kompensācija cietušajiem 2025. gadā tika piešķirta 728 gadījumos, tostarp 293 gadījumos – nepilngadīgām personām. 2026. gadā kompensācijas apmērs ir palielināts, ņemot vērā minimālās mēneša darba algas pieaugumu – maksimālā kompensācija personas nāves gadījumā sasniedz 3900 eiro (iepriekš – 3700 eiro).
Nonākot krīzes situācijā, cilvēks bieži piedzīvo spēcīgas un grūti kontrolējamas emocijas. Lai arī saruna ar uzticamu personu šādos brīžos var būt nozīmīgs atbalsts, ne vienmēr persona zina, kur tai jāvēršas, tādēļ ir svarīgi, ka līdzcilvēki ir zinoši un sniedz informāciju. Biedrība “Skalbes” nodrošina atbalsta tālruņa noziegumos cietušajiem darbību – zvanot uz 116006, ikviens Latvijas iedzīvotājs krīzes situācijā var saņemt tūlītēju psihoemocionālu atbalstu, ievērojot anonimitātes un konfidencialitātes principus. Atbalstu sniedz speciāli apmācīti krīzes konsultanti, nodrošinot drošu un atbalstošu vidi sarunai par savām izjūtām un domām. Vienlaikus tiek sniegta arī informācija par cietušo procesuālajām tiesībām (piemēram, par tiesībām kriminālprocesā, tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu, valsts kompensāciju u.c.), kā arī informācija par iespējamiem pakalpojumiem noziedzīgos nodarījumos cietušajiem un pieejamo atbalsta sistēmu.
Tāpat arī pieejams krīzes centra ģimenēm ar bērniem “Paspārne” atbalsta tālrunis: 22012434 vai 63661515.
Faila Abbasova, sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāja sacīja: “Informācija ir atslēga dzīves situāciju risināšanai. Dažreiz ir nepieciešama palīdzība, lai piemeklētu pareizu atslēgu. Jautā un iegūsi norādes!”
Diskusiju noslēgumā pārstāvji vienojās izvērtēt jau izvietotās informācijas pieejamību un nepieciešamības gadījumā to papildināt, lai iedzīvotājiem būtu savlaicīgi, skaidri un ērti pieejama informācija par pieejamajiem atbalsta tālruņiem noziegumos cietušajiem.
Nākamie sabiedrības informēšanas un iesaistīto speciālistu profesionālās pilnveides semināri tiks rīkoti martā - Jēkabpilī un aprīlī - Liepājā, kā arī citās Latvijas pilsētās turpmākajos mēnešos. Tiekoties ar konkrētā novada pārstāvjiem un diskutējot par būtiskiem jautājumiem, iespējams identificēt reģionam raksturīgās problēmsituācijas un rast praktiskus risinājumus, kas veicina iedzīvotāju savlaicīgu piekļuvi valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai un valsts kompensācijai cietušajiem.
Tiesu administrācija īsteno ESF+ līdzfinansētu projektu “Pieeja tiesiskumam”. Projekta mērķis ir izveidot attīstītu valsts nodrošinātā juridiskā atbalsta sistēmu, paplašinot mazāk aizsargāto personu piekļuvi tiesu sistēmai, paredzot savlaicīgu un iedzīvotājiem pieejamu juridiskā atbalsta sniegšanu, lai preventīvi novērstu gadījumus, kad juridisko jautājumu nerisināšana negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo un ekonomisko situāciju un pakļauj viņus nabadzības un (vai) sociālās atstumtības riskam.
Informāciju sagatavoja: Tieslietu ministrija
Vairāk par projektu ŠEIT
