Šā gada 4.jūnijā Tiesu administrācijas izveidotā tiesnešu darba grupa Tieslietu padomei prezentēja ziņojumu “Par tiesu efektivitātes stiprināšanas pasākumiem pilnveidojot tiesu administrēšanas metodes”. Centrālais elements tiesu administrēšanas modernizācijai un turpmākai tiesu efektivitātes stiprināšanai Latvijā ir darba grupas izstrādātais tiesu lietu sarežģītības noteikšanas modelis. Tas sniegs iespēju līdzvērtīgi sadalīt darba apjomu starp tiesām un tiesnešiem, palīdzēs labāk plānot lietas izskatīšanas termiņus, kā arī izvērtēt īstenotās reformas.
Tieslietu padome konceptuāli atbalstīja tā ieviešanu pilotversijā dažās pirmās instances tiesās, kā arī apelācijas instances izskatāmo lietu iekļaušanu šajā modelī.
Jānis Grīnbergs, Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētājs: “”Lietu svēršanas” praktiskais pienesums būtu datu ticamība, kurus tiesas priekšsēdētājs var izmantot, lai objektīvi izvērtētu katra tiesneša noslodzi un tās attiecināšanu uz lietu sadali. Tas dotu arī iespēju salīdzināt vienāda līmeņa tiesu darbu, noslodzi un objektīvāk izlemt par katrā tiesā nepieciešamo tiesnešu skaitu. Darba grupa šobrīd jau ir izdarījusi lielu darbu un nonākusi pie konkrēta piedāvājama lietas sarežģītības mērīšanai. Vidzemes rajona tiesa ir gatava iesaistīties pilotprojektā un izmēģināt darba grupas izstrādāto ”lietu svēršanas” modeli praksē, kas ļautu identificēt problēmas un saprast, kā tas darbosies. Atbalstu Tieslietu padomes priekšsēdētaja Aigara Strupiša viedokli, ka pilotprojektu nepieciešams ieviest vairākās tiesās, lai dati būtu salīdzināmi.”
Lietu sarežģītības pakāpes noteikšanas jeb lietu “svēršanas” modelis tiek izstrādāts, lai novērtētu tiesu un tiesnešu noslodzi, kā arī lai izlīdzinātu noslodzi starp tiesām un tiesnešiem. Tas izmantojams gan tam, lai izvērtētu tiesu statistiku un darbības rādītājus, gan lietu sadalē.
Modelis paredz novērtēt katras tiesā saņemtās lietas sarežģītību punktu sistēmā. Lietas svara noteikšanai visas lietas klasificētas 42 grupās, pamatojoties uz procesa veidiem un tiesību apakšnozarēm. Tālāk tiek izvērtēti faktori, kas sarežģī lietas izskatīšanu, piemēram, prasījumu skaits; noziedzīgo nodarījumu skaits; prasītāju, atbildētāju un liecinieku skaits; apsūdzēto, cietušo un liecinieku skaits; lietas pierādījumu un materiālu apjoms; ārvalstu elements, valsts noslēpums; procesuālie lēmumi, kas ietekmē lietas sarežģītību. To visu ņemot vērā, nosaka lietas svaru sadalei, kā arī tiesneša un tiesas noslodzes rādītājus.
Lietu sarežģītības noteikšanas metodika izstrādāta, pamatojoties uz Eiropas Padomes Komisijas Tiesu efektivitātei (CEPEJ) pētījumu atziņām. Rīkotas gan darba grupas kopējās sanāksmes, gan pēc specializācijas civiltiesībās un krimināltiesībās. Lai noteiktu vidēji patērēto laiku darbam ar lietām, notika pirmo instances tiesu vairāk nekā 300 tiesnešu tikšanās par “lietu svēršanu”, turklāt 191 tiesnesis piedalījās aptaujā, kas veikta šim nolūkam.
Tiesu efektivitātes darba grupa Tiesu administrācijā izveidota, lai ieviestu (CEPEJ) Latvijas tiesu sistēmas 2018.gada novērtējuma ieteikumus tiesu darba pārvaldībā. Darba grupā darbojas 27 tiesu un citu institūciju deleģēti pārstāvji: pirmās un apelācijas instances tiesu tiesneši un priekšsēdētāji, Augstākās tiesas, Tiesu administrācijas un Tieslietu ministrijas deleģētie pārstāvji.
“Lietu svēršanas” modeļa izstrādāšana ir pirmais darba grupas uzdevums. Turpmāk tā darbosies, lai izstrādātu ieteikumus arī citu prioritāšu ieviešanai (metodoloģijas attīstīšana lietu izskatīšanas termiņu standartu noteikšanai, cilvēkresursu pārvaldības un budžeta plānošanas nodrošināšana atbilstoši tiesu noslodzei, Tiesu informatīvajā sistēmā ievadīto tiesu datu kvalitātes uzlabošana, informācijas sistēmu un biznesa inteliģences rīku pilnveidošana lietu sadalē un tiesu noslodzes uzraudzībā).
Tiesu administrācija pateicas darba grupas dalībniekiem par paveikto nozīmīgo darbu tiesu administrēšanas modernizācijā, kā arī visiem Latvijas tiesnešiem, kas veltīja savu laiku, lai sniegtu ieguldījumu “lietu svēršanas” modeļa izstrādē.