Trešdien, 31. maijā, Satversmes tiesa dialoga ietvaros tikās ar Latvijas apgabaltiesu tiesnešiem, lai dalītos pieredzē un pārrunātu aktuālos problēmjautājumus tiesas pieteikuma sagatavošanā Satversmes tiesai, Satversmes tiesas atziņu piemērošanā civillietās un krimināllietās, kā arī citus tiesu sadarbības jautājumus.
Turpinot sadarbību ar vispārējās jurisdikcijas tiesām, Satversmes tiesa kopā ar Tiesu administrāciju uzrunāja Latvijas apgabaltiesas ar mērķi organizēt dialoga pasākumu, lai pārrunātu tiesu varas aktualitātes un stiprinātu vienotu tiesisko sistēmu Latvijā.
Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš dialoga pasākuma ievadrunā uzsvēra: “Valsts varas institūciju, tostarp tiesu, dialogs ir nozīmīgs instruments pēctecīgas un vienotas tiesību izpratnes veidošanā un Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts stiprināšanā. Tieši tiesu sistēma ir efektīvākais mehānisms, kas, izvērtējot katru gadījumu individuāli, nodrošina līdzsvaru starp personas tiesībām un sabiedrības interesēm. Tiesām pēc savas iniciatīvas ir jāveic arī piemērojamo tiesību normu konstitucionalitātes pārbaude, jāsniedz apsvērumi par pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, citiem vārdiem sakot, tiesām katrā lietā ir jārod taisnīgs, Satversmei atbilstošs risinājums. Ja mēs, tiesneši, to spējam, tātad profesionāli īstenojam tos uzdevumus, kurus mums ir uzticējusi Latvijas tauta. Lai arī tiesu sistēmai un Satversmes tiesai katrai ir sava ekskluzīvā kompetence, piemērojot Satversmi, tomēr mērķi – efektīvi nodrošināt pamattiesību aizsardzību Latvijas tiesiskās sistēmas ietvaros – visvieglāk ir sasniegt tad, kad strādājam savstarpēji atbalstošā un papildinošā veidā.”
Dialoga plenārsesijā savā pieredzē par tiesas pieteikuma sagatavošanu Satversmes tiesai dalījās Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniece Valentīna Lohova, savukārt Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis uzstājās ar priekšlasījumu par aktuālajiem problēmjautājumiem tiesas pieteikuma sagatavošanā Satversmes tiesai. Dialoga noslēgumā divās paralēlās sesijās par Satversmes tiesas atziņu piemērošanu civillietās un krimināllietās ar priekšlasījumiem uzstājās Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniece Irēna Kucina, Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš, Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Juris Siliņš un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniece Līga Blūmiņa.
Līga Blūmiņa sniedza pārskatu par vairāk kā 30 Satversmes tiesas atziņām, kuras iekļautas vispārējās jurisdikcijas tiesu nolēmumu argumentācijā.
Pārskata sagatavošanai bija apskatīti 130 pēdējo divu gadu laikā sagatavotie tiesu nolēmumi, kas satur atsauces uz Satversmes tiesas atziņām nolēmumos, kas taisīti laikā no 1998. līdz 2020. gadam.
Atziņās, kuras vairākkārt tiesas izmantojušas nolēmumu argumentācijai, tika norādītas: “tiesas spriešanas uzdevums ir atrast patiesu un taisnīgu lietas risinājumu” (Satversmes tiesas 2003.gada 4.februāra spriedums lietā Nr. 2002-06-01), par personas tiesībām izvēlēties pārstāvi (Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedums lietā Nr. 2013-04-01), par personas tiesībām vērsties tiesā konstatēt noteiktu tiesisko attiecību pastāvēšanu vai nepastāvēšanu, kā arī to saturu (Satversmes tiesas 2020.gada 30.decembra lēmums lietā Nr. 2020-08-01); par ārkārtējās situācijas laikā izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas un izskatīšanas kārtību Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā (Satversmes tiesas 2020.gada 9.decembra lēmums pieteikumā Nr. 229/2020); par personas rīcībspējas ierobežojumu mērķi (Satversmes tiesas 2010.gada 27.decembra spriedums lietā Nr. 2010-38-10), kā arī Satversmes tiesas atziņas nolēmumos, kas skar neuzskaitītas un patērētas dabasgāzes daudzuma noteikšanu, kompensācijas apmēra noteikšanu noteikumu pārkāpuma gadījumā, pierādīšanas pienākumu (Satversmes tiesas 2020.gada 20.marta spriedums lietā Nr. 2019-10-0103; 2020.gada 28.septembra spriedums lietā Nr. 2019-37-0103, 2021.gada 14.oktobra spriedums lietā Nr. 2021-03-03).
Nobeigumā sekoja atziņa, ka Satversmes tiesas spriedumos, kuros pārbaudīta citu tiesību nozaru normu atbilstība Satversmei, iekļautās atziņas tiek izmantotas arī tiesu nolēmumos, izskatot civillietas. Tiesnešu uzmanība ir pievērsta nepieciešamībai pārliecināties par citētās atziņas atbilstību sākotnējam avotam - konkrētajam Satversmes tiesas nolēmumam.
Informāciju sagatavoja:
Tiesu administrācija;
Satversmes tiesas Sabiedrisko attiecību un protokola nodaļas vadītāja Ksenija Vītola;