Jelgavas apgabaltiesa dibināta 1918. gada 10. decembrī. Kad Jelgava krita lielinieku varā, apgabaltiesas izveidošana tika pārtraukta līdz pilsētas atbrīvošanai 1919. gadā.
Vēlāk, atzīmējot apgabaltiesas pastāvēšanas divdesmitgadi, 1938. gada 10. decembrī laikraksts “Zemgales Balss” rakstīja: “Bija maz tiesnešu, bet daudz darba. Tātad skaidrs, ka ar kancelejās agrāk parasto sešu stundu darba laiku nebija ko domāt iztikt. Laime vai nelaime, bet tiesnešu darbs nav normēts stundām un darba dienām. Ja darbs prasīja, bija jāstrādā svētdienās, svētku dienās, 12 un vairāk stundu diennaktī, pat atvaļinājums bija jāziedo spriedumu motīvu rakstīšanai.”
Jelgavā no vācu okupācijas varas nebija jāpārņem apgabaltiesas materiāli, jo vācieši bija izveidojuši vienu apgabaltiesu Liepājā, kura ietvēra arī Zemgales apriņķus. Ārkārtīgi sarežģītā situācijā, kādā tiesa sāka darbu, atspoguļojas toreizējā apgabaltiesas vadītāja Ērika Mārtiņa Feldmaņa atmiņās: “Tieslietu ministrs Pēteris Juraševskis kā Jelgavas zvērināts advokāts jau bija sazinājies ar vietējiem juristiem. Viņš licis Ministru kabinetam iecelt Jelgavas apgabaltiesas minimālo sastāvu ar prokuroru, vienu miertiesnesi un vienu papildmiertiesnesi Jelgavai, kā arī vēl vienu miertiesnesi Tukuma iecirknim, kurus Pagaidu valdība iecēla 1918. gada 10. decembrī. Jaunās amatpersonas Jelgavas tiesu iestādēm par iecelšanu uzzināja 11. decembra vakarā no paša ministra, kas viņus bija aicinājis pie sevis dzīvoklī Jelgavā. Šeit ministrs pasludināja valdības lēmumu, izsniedzot katram ar 1918. gada 10. decembri datētu tieslietu ministra parakstītu apliecību, ka Latvijas Pagaidu valdība iecēlusi amatā un uzdevusi pārņemt lietas un inventāru no abām vācu miertiesām Jelgavā un citos apriņķos, liekot organizēt tiesu iestādes uz Pagaidu nolikuma pamata. Tiesas palika vācu okupācijas varas miertiesnešu telpās Pils ielā 25 un Zemgales prospektā. Sekoja lietu pārņemšana no vācu miertiesnešiem, taču jau 1919. gada janvāra sākumā Jelgavu ieņēma lielinieku karaspēks, un iesāktais darbs bija jāpārtrauc. 1928. gadā Jelgavas apgabaltiesai pievienoja Ventspils apriņķi, bet Ilūkstes apriņķi – Latgales apgabaltiesas jurisdikcijai.”
Juris Siliņš, Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētājs: “Pagātnes notikumi ļauj labāk izprast šodienu. Jelgavas apgabaltiesa tika dibināta uzreiz pēc valstiskās neatkarības iegūšanas un apstākļos, kurus nosaucot par sarežģītiem, šķiet, nebūsim par kopējo situāciju pateikuši neko. Neskaidrība, nestabilitāte – tie ir apstākļi, kuros sāka veidoties mūsu valsts, tie ir apstākļi, kuros sāka veidoties tiesu sistēma.
Mūsu pienākums šodien ir saglabāt un nostiprināt valsti, saglabāt un nostiprināt tiesiskumu. Novēlu ikkatram atcerēties pagātni, lai kopā virzītos uz gaišāku nākotni!”