26. martā Jēkabpilī norisinājās Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas rīkotais trešais seminārs no astoņu pasākumu cikla “Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība un valsts kompensācija cietušajiem”, kas veltīts sabiedrības informēšanai un speciālistu profesionālajai pilnveidei. Semināra laikā Jēkabpils un apkārtējo novadu sociālās un tiesībaizsardzības jomas profesionāļu diskusijās iezīmējās veiksmīga sadarbība un tika atzīmēts, ka sadarbībā ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēja palīdzību ir iespējams atrisināt dažādus civiltiesiskus strīdus, ar kuriem saskaras iedzīvotāji. Vienlaikus, lai gan 90% auditorijas ir informēti par mediācijas iespējām, praksē to izmanto vai klientiem iesaka tikai 10% profesionāļu.
Seminārā Jēkabpilī piedalījās Jēkabpils, Līvānu, Madonas un Aizkraukles pašvaldību pārstāvji – pašvaldības policijas un sociālo dienestu darbinieki, reģionā praktizējoši zvērināti advokāti un juristi, sertificēti mediatori un prokurori, kā arī Valsts policijas, Valsts probācijas dienesta un nevalstisko organizāciju pārstāvji, veicinot pieredzes apmaiņu un vienotu izpratni par efektīvu atbalsta sniegšanu.
Pirmajā daļā tika aplūkota valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, un klātesošie speciālisti iezīmēja, ka Jēkabpils novads personām nodrošina tūlītēju palīdzību dažādos jautājumos, kā arī norādīja, ka atbilstošās situācijās sociālais dienests informē novada iedzīvotājus par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas iespēju, kura attiecīgi tiek arī izmantota. Vienlaikus sociālā dienesta darbinieks iezīmēja pozitīvu piemēru, kur tieši sadarbībā ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju izdevās novērst bērnu adopciju uz ārzemēm. “Latvijā situācija ir satraucoša – tikai aptuveni 7 % iedzīvotāju zina, kur iespējams saņemt juridisko palīdzību, un daudzi, kuriem tā pienāktos, par šādu iespēju nemaz nezina. Tādēļ Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju ir uzsākusi sabiedrības informēšanas un iesaistīto speciālistu profesionālās pilnveides semināru ciklu “Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība un valsts kompensācija cietušajiem”, lai sniegtu praktiskas zināšanas par pieejamo atbalstu un stiprinātu izpratni par ikviena cilvēka tiesībām. Tiesības nav privilēģija – tās pienākas ikvienam, tādēļ aicinu speciālistus ar iegūtajām zināšanām dalīties arī ārpus profesionālās vides. Informēts cilvēks krīzes situācijā zina, kur vērsties pēc palīdzības, un nepaliek viens ar savām problēmām,” uzsver Inese Lībiņa-Egnere, Tieslietu ministre.
Oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” pētījumā “Tiesībpratības mērījums 2025” konstatēts, ka 64 % iedzīvotāju nav informēti par atsevišķu sabiedrības grupu tiesībām saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, savukārt pētījumu centra SKDS aptauja liecina – tikai 7 % respondentu zina, kur šo palīdzību iespējams saņemt.
Tāpēc Tiesu administrācijas pārstāvji semināra laikā mērķtiecīgi iepazīstināja sociālās un tiesībaizsardzības jomas profesionāļus ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības un valsts kompensācijas cietušajiem piešķiršanas nosacījumiem, pieteikšanās kārtību, kā arī praktiskiem piemēriem no ikdienas darba. Tika analizētas gan tipiskas, gan nestandarta situācijas, sniedzot skaidrus rīcības algoritmus, lai speciālisti dažādās krīzes situācijās spētu savlaicīgi identificēt personas vajadzības un nodrošināt piekļuvi atbilstošam atbalstam.
Īpašs uzsvars tika likts uz starpinstitucionālās sadarbības nozīmi un katra iesaistītā profesionāļa atbildību, lai veidotu koordinētu un efektīvu atbalsta sistēmu. Vienlaikus tika skaidrots, ka tiesības uz valsts apmaksātu juridisko palīdzību ir personām ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, valsts vai pašvaldības apgādībā esošām personām, kā arī personām, kuras pēkšņi nonākušas krīzes vai smagā materiālā situācijā, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Uzsverot, ka krīzes situācijā cilvēkam ir jāzina, kur vērsties pēc palīdzības, un jābūt pārliecībai, ka valsts nodrošinātais atbalsts – tostarp juridiskā palīdzība – ir reāli pieejams, kvalitatīvs un savlaicīgi sasniedzams.
Semināra laikā Jēkabpils un tās novadu sociālās un tiesībaizsardzības jomas profesionāļu vidū tika veikta aptauja, kas atklāj: 90% klātesošo zina par mediācijas iespējām, taču tikai 10% to ir praktiski izmantojuši vai ieteikuši saviem klientiem, kas liecina par nepietiekamu mediācijas integrāciju profesionālajā praksē.
“Mediācija ir viens no tūlītēji pieejamiem instrumentiem, ko var izmantot praktiski ikvienā dzīves jomā – darbā, īpašuma, apdrošināšanas, mantojuma vai veselības jautājumos, un tā ir īpaši nozīmīga ģimenes lietās, kas skar nepilngadīgu bērnu intereses. Ja mēs zinātu, kur kritīsim, mēs jau laikus paliktu spilvenu apakšā, taču, lai gan visu paredzēt nav iespējams, savlaicīgs atbalsts ir izšķirošs un agrīna rīcība palīdz novērst nopietnākas sekas. Mediācija ne tikai risina konfliktus, bet arī veido drošāku vidi un stiprāku sabiedrību kopumā, tādēļ ikvienam sociālajam vai citam iesaistītajam speciālistam būtu ieteicams informēt krīzes situācijā nonākušos cilvēkus par šo iespēju un, nepieciešamības gadījumā, sazināties ar mediatoru, lai izvērtētu tās piemērotību konkrētā situācijā,” norāda Elvīra Dombrovska, sertificēta mediatore.
Mediācija ir brīvprātīgs konfliktu risināšanas process, kas kalpo kā nozīmīga alternatīva tiesvedībai un ieņem arvien stabilāku vietu dažādu domstarpību risināšanā. Tā ietver neitrālas trešās personas – mediatora – iesaisti, lai palīdzētu konfliktējošām pusēm pašām atrast konstruktīvu risinājumu.
Sertificētu mediatoru padome sadarbībā ar Tieslietu ministriju īsteno programmu “Mediācija ģimenes strīdos”, kurā ar mediācijas palīdzību risina strīdus, kurās iesaistīts bērns.
Mediācija iespējama gan tad, ja strīds vēl nav nonācis tiesā, gan arī jau ierosinātas tiesvedības gadījumā. Programmā apmaksātas 5 mediācijas sesijas (katra – 60 minūtes), savukārt tad, ja kādai no strīda pusēm ir maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss – 7 mediācijas sesijas sertificēta mediatora vadībā.
Lai uzlabotu situāciju un palielinātu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības izmantošanu, izšķiroša nozīme ir sociālās un tiesībaizsardzības jomas profesionāļu aktīvai un mērķtiecīgai iesaistei – stiprinot iedzīvotāju pārliecību un iedrošinot savlaicīgi vērsties pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības, kā arī izmantot pieejamos atbalsta mehānismus jau pirms tiesas procesa. Tas nozīmē ne tikai informēt par iespējām, bet arī sistemātiski veidot izpratni par šīs palīdzības praktiskajiem ieguvumiem.
Šādu pieeju nodrošina konsekvents skaidrojošais darbs, sabiedrības informētības veicināšana, mērķtiecīga informācijas nodošana un reālu piemēru izmantošana, kas palīdz mazināt stereotipus, stiprina uzticēšanos valsts atbalsta sistēmai un veicina savlaicīgu palīdzības pieprasīšanu.
Otrajā daļā Tiesu administrācijas Valsts kompensācijas cietušajiem nodaļas pārstāvji gan prezentācijā, gan paneļdiskusijā sniedza detalizētu ieskatu valsts kompensācijas cietušajiem piešķiršanas un izmaksas procesā, skaidrojot kompensācijas apmēra noteikšanas principus un tā sadalījumu atkarībā no noziedzīgā nodarījuma smaguma un cietušā statusa iegūšanas datuma. Tika izklāstīta arī iesnieguma pieteikšanas kārtība, termiņi un nepieciešamie dokumenti, uzsverot savlaicīgas rīcības nozīmi.
Valsts kompensācija cietušajiem 2025. gadā tika piešķirta 728 gadījumos, tostarp 293 gadījumos – nepilngadīgām personām. 2026. gadā kompensācijas apmērs ir palielināts, ņemot vērā minimālās mēneša darba algas pieaugumu – maksimālā kompensācija personas nāves gadījumā sasniedz 3900 eiro (iepriekš – 3700 eiro).
Papildus tika analizētas praktiskas situācijas, tostarp gadījumi, kad kompensācijas pieprasījums var tikt noraidīts vai izmaksas apmērs samazināts, piemēram, nepilnīgas informācijas, termiņu neievērošanas vai dēļ neatbilstības kritērijiem. Semināra dalībniekiem tika sniegti arī skaidrojumi par biežāk sastopamajiem izaicinājumiem kompensācijas saņemšanas procesā, kā arī ieteikumi, kā profesionāļiem efektīvāk atbalstīt cietušos, pieteikumu sagatavošanā un virzībā, lai nodrošinātu pieejamo valsts atbalstu.
No 01.01.2025. spēkā grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz izmaksāt valsts kompensāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības un tā rezultātā iestājusies personas nāve, smagi vai vidēji smagi miesas bojājumi.
“Tiesu administrācija ir valsts pakalpojumu nodrošināšanas iestāde, un mūsu tiešā atbildība ir gādāt, lai valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība un valsts kompensācija cietušajiem būtu ne tikai formāli pieejama, bet arī sabiedrībai zināma un reāli sasniedzama, Jēkabpils novadā ir četri valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēji, ar kuriem Tiesu administrācijai ir noslēgti līgumi par juridiskās palīdzības sniegšanu civillietās un administratīvajās lietās, savukārt kriminālprocesā juridisko palīdzību sniedz seši zvērināti advokāti. Minētie sniedzēji nodrošina palīdzības sniegšanu dažādu strīdu risināšanai un tiesību aizsardzībai, t.sk. noziegumos un vardarbības cietušajiem, sniedzot atbalstu attiecīgā procesa ietvaros un valsts kompensācijas cietušajiem saņemšanai.” norādīja Jeļena Bārbale, Tiesu administrācijas direktora vietniece juridiskās palīdzības un valsts kompensācijas cietušajiem jautājumos.
Seminārs Jēkabpilī apliecināja, ka, lai nodrošinātu iedzīvotājiem reālu un savlaicīgu piekļuvi valsts nodrošinātajam atbalstam, izšķiroša nozīme ir gan profesionāļu zināšanām, gan to aktīvai iesaistei informācijas nodošanā un sabiedrības izglītošanā. Stiprinot starpinstitucionālo sadarbību un veicinot vienotu izpratni par pieejamajiem atbalsta mehānismiem, iespējams mazināt informētības trūkumu, pārvarēt stereotipus un panākt, ka arvien vairāk cilvēku savlaicīgi izmanto sev pienākošās tiesības uz juridisko palīdzību un valsts kompensāciju.
Nākamie sabiedrības informēšanas un iesaistīto speciālistu profesionālās pilnveides semināri tiks rīkoti aprīlī Liepājā un maijā Valmierā, kā arī citās Latvijas pilsētās turpmākajos mēnešos. Tiekoties ar konkrētā novada pārstāvjiem un diskutējot par būtiskiem jautājumiem, iespējams identificēt reģionam raksturīgās problēmsituācijas un rast praktiskus risinājumus, kas veicina iedzīvotāju savlaicīgu piekļuvi valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai un valsts kompensācijai cietušajiem.
Tiesu administrācija īsteno ESF+ līdzfinansētu projektu “Pieeja tiesiskumam”. Projekta mērķis ir izveidot attīstītu valsts nodrošinātā juridiskā atbalsta sistēmu, paplašinot mazāk aizsargāto personu piekļuvi tiesu sistēmai, paredzot savlaicīgu un iedzīvotājiem pieejamu juridiskā atbalsta sniegšanu, lai preventīvi novērstu gadījumus, kad juridisko jautājumu nerisināšana negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo un ekonomisko situāciju un pakļauj viņus nabadzības un (vai) sociālās atstumtības riskam.
Informāciju sagatavoja: Tieslietu ministrija
Vairāk par ESF "Pieeja tiesiskumam" projektu var uzzināt ŠEIT
