Mūsdienu sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā un nacionālās drošības izaicinājumos ir jānodrošina, lai tiesneši var pilnvērtīgi strādāt ar lietām, kuras var tieši vai netieši skart nacionālo drošību. Tādēļ šodien, 30. maijā, Tieslietu akadēmija sadarbībā ar Tiesu administrāciju organizēja īpašas mācības tiesnešiem, prokuroriem un viņu palīgiem “Tiesu vara ģeopolitisko pārmaiņu krustpunktā – izaicinājumi un atbildība nacionālās drošības stiprināšanā”.
Atklājot mācības, Tieslietu akadēmijas direktore Laila Jurcēna aicināja tiesnešus un prokurorus būt aktīviem un radošiem, stingriem un atbildīgiem laikā, kad domājam par nacionālo drošību, mūsu valsts un ikkatra nākotni.
“Tiesai ir jāspēj efektīvi īstenot savu pamatfunkciju šodien, kad karš un krīze ietekmē valsts iekšējos un globālos procesus. Digitālais laikmets padara robežas caurskatāmas un rada tiesām papildu izaicinājumus. Neatkarīgai tiesai ir milzīga loma stabilitātes nodrošināšanā, līdzsvara noturēšanā un demokrātijas aizsardzībā krīzēs un politiskā populisma apstākļos,” uzsvēra L.Jurcēna.
Mācībās aplūkota ģeopolitisko procesu ietekme uz valsts drošību un demokrātiju; ārvalstu interešu un ietekmes taktikas Latvijā; nacionālās drošības aspekts tiesu praksē un nolēmumos. Ar dalībniekiem diskusijās piedalījās Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Dr. Māris Andžāns un Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Dr. iur. Jānis Pleps.
Aiga Putniņa, Administratīvas rajona tiesas priekšsēdētāja: “Administratīvās tiesas vistiešākajā mērā saskaras ar globālo procesu ietekmi uz tiesā izskatāmajām lietām. Pēdējos gados ievērojami audzis patvēruma lietu skaits, tāpat Krievijas uzsāktā kara dēļ aktuāli ir jautājumi par šīs valsts pilsoņu uzturēšanos Latvijā un dažādu citu valsts drošības apdraudošu pasākumu ierobežošanu. Tāpēc ir patiess gandarījums par iespēju piedalīties mācībās, kuru laikā tiesneši un tiesas darbinieki var ne tikai pilnveidot savas profesionālās zināšanas, bet arī iegūt dziļāku izpratni par šobrīd pasaulē notiekošajiem ģeopolitiskajiem procesiem. Tas palīdz plašāk un dziļāk izprast lietu kopējo kontekstu, tādējādi sekmējot informētu, juridiski pamatotu un taisnīgu tiesas nolēmumu pieņemšanu, kas aizsargā mūsu valsts demokrātisko iekārtu. Tiesas un savu kolēģu vārdā izsaku pateicību šīs dienas lektoriem par saistošo un profesionāli bagātīgo stāstījumu, kā arī par vērtīgajām diskusijām!”
Guntis Lauskis, Rīgas rajona tiesas tiesnesis: “Man īpaši noderīgs šķita senatora Jāņa Plepa piemēru apkopojums par ģeopolitikas aktualitāšu pielietojumu. Arī tiesu nolēmumos var tikt ņemti vērā valsts drošības aspekti. Un šādi nolēmumi tiek atzinīgi vērtēti Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo arī tur izprot, ka Baltijas valstīm neatkarības apdraudējums 1940. gadā pārvērtās reālos 50 okupācijas gados. Un tādēļ argumentētu un izsvērtu nacionālās drošības argumentu var piemērot arī pilsonisko tiesību un pat pamattiesību ierobežošanai, rēķinoties un par spīti tam, ka tiesnešu nolēmumi var būt nepatīkami kādai sabiedrības daļai.
Tieslietu akadēmija uzsākusi savu darbību ar aktuālu, sarežģītu tēmu un ar profesionālu pasākuma norisi. Ceram uz turpinājumu!”
Šo mācību iniciatori bija tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Ministre uzskata, ka pilnvērtīgai tiesas funkciju īstenošanai šajā ģeopolitiskajā situācijā būtiska ir tiesnešu kompetences attīstīšana valsts drošības jautājumos, kas ietver izpratni par aktuālo drošības kontekstu, hibrīddraudiem un to ietekmi uz tiesvedības procesiem.
“Šobrīd cīņa notiek ne tikai par teritorijām, bet arī par cilvēku prātiem – mērķis ir vājināt sabiedrības gribu pretoties un radīt ilgas pēc “stingrās rokas”. Mēs redzam, kā mūsu tiesību sistēmu cenšas izmantot ļaunprātīgi. Tā sauktais tiesiskuma karš jeb lawfare kļūst par vienu no hibrīdkara metodēm – finanšu plūsmas no sankcionētām struktūrām caur starpniekiem nonāk Latvijas tiesvedībās, lai īstenotu agresorvalsts intereses, kas paslēptas aiz konkrētu personu varbūtēja tiesību aizskāruma. Tiesu varai šādos sarežģītos apstākļos jāspēj vienlaikus aizstāvēt gan cilvēku tiesības, gan valsts drošību un demokrātiju. Mēs nosargāsim demokrātiju tikai tad, ja spēsim saglabāt neatkarīgu un uzticamu tiesu sistēmu. Mūsu spēks nav skaitļos vai ieročos – tas ir cilvēkos, kuri spriež taisnīgi un drosmīgi, balstoties Satversmē un profesionālajā sirdsapziņā,” akcentēja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.
